Tā informē, ka Latvijas vēstnieks uzaicināts ierasties Spānijas Ārlietu ministrijā pirmdien.
Uz Katalonijas valdībai piederošās ziņu aģentūras "Agència Catalana de Notícies" (ACN) jautājumu, vai Latvija atzītu Katalonijas neatkarību, Dombrovskis atbildēja, ka gadījumā, "ja process ir leģitīms, es teorētiski teiktu, ka kādēļ gan ne".
Latvijas premjers uzsvēra, ka pagaidām valsts "nav formulējusi oficiālo ārpolitikas pozīciju", vai oficiāli pieņemt jaunu valsti, kas neatkarību iegūst Eiropas Savienības robežās.
Katalāņiem Dombrovskis ieteica "izvērtēt iespējas", kā veiksmīgi risināt savas prasības par neatkarības iegūšanu no Spānijas, kuras centrālā valdība atsaka referendumu par šo jautājumu.
Lai gan izskan aicinājumu Katalonijai pasludināt vienpusēju neatkarību, Dombrovskis atgādināja, ka "tas būs sarežģītāk", lai gan viņš pieļāva, ka arī tam varētu būt panākumi.
Dombrovskis arī runāja par to, ka Eiropas Savienības līmenī "steidzamības kārtā netiek izskatīts" jautājums par Katalonijas un Skotijas, kas vēlas neatkarību no Lielbritānijas, iespējamo dalību blokā, lai gan viņš atzina, ka dažas sarunas par to, kā rīkoties, ja dalībvalsts reģions atšķeļas, ir notikušas, bet nekādi lēmumi nav pieņemti.
Katalonijas plašsaziņas līdzekļos tiek uzsvērts, ka Dombrovskis ir pirmais ārvalstu līderis, kas paudis atbalstu Katalonijas neatkarībai, lai gan no starptautisko tiesību viedokļa Dombrovska atbilde uzskatāma par ļoti diplomātiski pareizu un, visticamāk, tādu paustu arī citu valstu līderi, jo valsts neatkarības atzīšanai nav šķēršļu, ja tā iegūta leģitīmā ceļā ar visu iesaistīto pušu piekrišanu.
Katalonijas iedzīvotājus Dombrovska teiktais ir sajūsminājis, un viņi mikroblogu vietnē "Twitter" ir izveidojuši tēmu #ThankYouLatvia (paldies, Latvija), kas piektdien kļuva par vienu no visā "Twitter" pasaulē biežāk izmantotajiem haštagiem.
Daudzi "Twitter" lietotāji ir vienkārši pievienojuši tēmas nosaukumu, paužot savu prieku, bet citi solīja pēc iespējas drīzāk apmeklēt tik draudzīgo valsti Latviju. Ir ieraksti, kuros pausta pateicība Latvijai par atbalstu un iedvesmu pēc Baltijas ceļa parauga veidot katalāņu ceļu.
Spānijas reģionā Katalonijā 1,6 miljoni cilvēku trešdienas vakarā izveidoja ap 400 kilometru garu dzīvo ķēdi pēc Baltijas ceļa parauga, lai parādītu, ka katalāņu tautas vairākums vēlas Katalonijas neatkarību.
Dzīvās ķēdes "Katalāņu ceļš uz neatkarību" izveidošanu organizēja Katalāņu nacionālā asambleja (ANC) - organizācija, kuras mērķis ir Katalonijas politiskās neatkarības atjaunošana.
Tā tika izveidota Katalonijas atceres dienā "Diada", kurā tiek pieminēti 1714.gada notikumi, kad Katalonijas karaspēku galīgi sakāva Spānijas karaļa Filipa V bruņotie spēki.
Katalonijā pērn novembrī notikušās reģionālā parlamenta vēlēšanās uzvarēja nacionālistu partijas, kas vēlas referenduma rīkošanu par reģiona neatkarību no Spānijas. Spānijas premjera Mariano Rahoja valdība ir paziņojusi, ka bloķēs šo referendumu, kuru Katalonijas reģiona prezidents Arturs Mass ir solījis rīkot 2014.gadā.