Par demisiju paziņojušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atzīst, ka daļēji viņa aiziešanas iemesli ir nogurums, apnikums un vilšanās politikā, arī valsts pārvalde izrādījusies "cietais rieksts", un reformas virzījās lēnāk nekā cerēts, intervijā TV3 raidījumam "Nekā Personīga" atzina ministrs.
Sprūdžs intervijā stāstīja, ka pirms diviem gadiem, kad amatā nepārvēlētais prezidents Valdis Zatlers veidoja savu partiju, "bija skaidrs, ka mēs nevarēsim sev piedot, ja mēs paliksim tajā virtuvē kopā ar draugiem un radiem vienkārši rājoties, cik viss ir slikti un ka visi dara nepareizi".
Sprūdžs pauda pārliecību, ka oligarhu ietekmes mazināšanai ir izdarīts "milzīgi daudz", un publiskā ekonomisko interešu ietekme ir ārkārtīgi mazinājusies. "Bet – nemuļķosim sevi – katra sprauga tiks izmantota, lai tā ietekme atgrieztos," sacīja demisionējušais ministrs.
Arī valsts pārvalde ministram "izrādījās sarežģīts, ciets rieksts", reformas virzījās daudz lēnāk nekā cerēts. "No otras puses, tas lēnīgums kaut kur bāzējas milzīgajā saiknē starp politiku un ekonomiku", sacīja ministrs, atzīstot, ka tas viņam bija pārsteigums. ".. lai ar kādām sazvērestības teorijām cilvēks dzīvotu un lai kādus raidījumus svētdienu vakaros skatītos, tev vienmēr būs šoks tajā brīdī, kad tu saskaries ar realitāti," pauda Sprūdžs.
Viņš skaidroja, ka nolēmis nekandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, līdz ar to viņa un Reformu partijas mērķi priekšvēlēšanu periodā neglābjami atšķirsies, nonāks konfliktā. "Un, protams, viens variants ir tādā situācijā palikt amatā, turpināt meklēt kompromisus vai pievērsties lentīšu griešanai un citiem politiski smukiem pasākumiem priekšvēlēšanu laikā un otrs variants ir teikt – nu, paldies," atklāj Sprūdžs.
Viņš atzina, ka ministra amatā iestājās nogurums, jo tas ir neizbēgami, iestājas, ja kaut ko dara, "arī apnikumu nevar izslēgt, jo daudzas lietas nākas darīt ļoti spītīgi, lai viņas vispār izdarītu un pa daudziem riņķiem". "Arī vilšanās, protams, kad kaut kas neizdodas – tas viss pieder pie lietas un uz visu to paskatoties, tas lēmums šobrīd ir - ,,nē"," savu aiziešanu skaidroja Sprūdžs.
Viņš lepojas ar to, ka, būdams amatā iedarbinājis atbalsta programmu Latgalei, bet vides jomā – sagatavots viss, lai ieviestu dzērienu iepakojuma nodošanu otrreizējai pārstrādei un būvgružu utilizācijai.
Viņš arī noliedz, ka ierosinājums liegt krimināli apsūdzētajām personām strādāt pašvaldībās un rīkojums par Ventspils mēra Aivāra Lemberga atstādināšanu no pienākumiem būtu kāds "personisks duelis".
Intervijā viņš klāstīja, ka Lemberga iespējamie pārkāpumi Ventspils pašvaldībā "ir tāds zināms lakmusa papīrītis visai tiesību sistēmai Latvijā un it sevišķi pašvaldību jomā".
"Es noteikti neredzu, kādā veidā es kā ministrs varētu leģitimizēt principu, ka mazos zagļus mēs ķeram un liekam cietumā,, bet lielos mēs neaiztiksim. Man ir jāreaģē uz to informāciju, kas ir manā rīcībā, es nevaru sekot savu bijušo priekšgājēju piemēriem, kuru rīcībā arī acīmredzot visa tā informācija ir bijusi vai varēja nonākt, ja tas būtu bijis nepieciešams, un vienkārši izlikties, ka nē - es neko nedarīšu. Ministram ir pilnīgi skaidri pienākumi šādā situācijā un es to savu pienākumu esmu pildījis," atzina Sprūdžs.
Jau ziņots, ka Sprūdžs nolēmis no 1.decembra atstāt ministra amatu, jo "atšķiras viņa un Reformu partijas redzējumi" par nepieciešamajām reformām.
"Turpmākajos mēnešos reformas, kas joprojām veicamas, nebūs nedz populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ. Līdz ar to šo iemeslu dēļ esmu nolēmis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrī," demisiju skaidroja Sprūdžs.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) viņa demisiju pieņēma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
