Valsts prezidents Saeimai rosina dot tiesības ar 'konstruktīvo neuzticības balsojumu' mainīt valdību  (204)

Kā portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidents kancelejas Preses dienestā, pirmdien Valsts prezidenta pērnā gada 6.jūnijā izveidotā ekspertu grupa nākusi klajā ar otro ziņojumu par MK darba pilnveidošanas iespējām. Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas kārtības rulli.

Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa MK veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Izteikto priekšlikumu nodoms ir panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks. Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt MK. Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts.

Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par Ministru prezidentu var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Bez tam, ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms premjeru un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Attiecībā uz balsojumu Ministru prezidenta apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.

Pēc tam Ministru prezidents jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu ministrus, kuri atbalstītu viņa nospraustos darbības virzienus un būtu spējīgi politiski īstenot kabineta stratēģisko plānu. Šāds jaunievedums veicinātu valdības kā vienotas komandas darbspēju, stiprinātu Ministru prezidenta atbildību par viņa aicinātajiem ministriem un valdības stratēģiskā plāna izpildi.

Ekspertu grupa iesaka noteikt, ka pēc premjera priekšlikuma citus Ministru kabineta locekļus ieceļ Valsts prezidents.

Ekspertu grupa uzskata, ka mērķis nodrošināt valdības stabilitāti un tās darba efektivitāti tomēr nedrīkst prevalēt pār parlamentārisma principiem, tāpēc svarīgi ir nodrošināt Saeimas noteicošo lomu Ministru kabineta darbības kontrolē. Ekspertu grupa ierosina ieviest konstruktīvā neuzticības balsojuma procedūru, nosakot Saeimas iespējas mainīt Ministru kabinetu gadījumā, kad parlamenta vairākums nav apmierināts ar tā darbu. Šajā gadījumā Saeimai pašai būtu tiesības izraudzīties sev vēlamu Ministru prezidenta amata kandidātu. Šāda kārtība paplašinātu Saeimas pilnvaras.

Attiecībā uz valdības krišanas iespējām, eksperti ierosina izslēgt no likumdošanas normas, saskaņā ar kurām ir uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, ja Saeima, balsojot par ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida. Šāda balsojuma būtība ir destruktīvā neuzticības izteikšana Ministru kabinetam, kas ir pretēja konstruktīvas neuzticības balsojumam.

Ekspertu grupa pievērsās arī tam, kā vēl vairāk varētu nostiprināt valdības atbildību, akcentējot jautājumu par to, kā stiprināt pēdējo gadu laikā nozīmīgumu zaudējušo parlamentārā sekretāra lomu gan attiecībās ar Saeimu, gan paša Ministru kabineta kapacitātes nodrošināšanā.

Darba grupā strādā Latvijas Universitātes docētāji - Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi stingri vadoties no fakta, ka Latvijas Republika ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents iecerējis konstitucionālās reformas, kam jānostiprina premjera vara un premjera partijas atbildība pār valdības darbu.

Šā gada pavasarī prezidents pauda pārliecību, ka ministrus būtu jāizvēlas premjeram.

"Valdības veidošanai ir jābūt pavisam citam pamatam," sacīja prezidents, norādot, ka situācija valdība liecina, ka konstitucionālā reforma ir pilnībā nobriedusi un bez izmaiņām tālāk iet nevar. "Mans uzskats, ka tas [valdības veidošanas modelis] jāpietuvina tiem daudzajiem piemēriem, kad premjers tiek iecelts parlamentā un premjers izvēlas ministrus," sacīja Bērziņš.