Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadadiena: 'Oligarhu kapusvētku' dalībnieki – pieklusuši  (118)

Vairāki portāla "Delfi" aptaujātie "Oligarhu kapusvētku" akcijas dalībnieki izvairījās tieši atbildēt, vai līdz ar jaunās Saeimas ievēlēšanu sasniegts nospraustais mērķis – oligarhu ietekmes mazināšana parlamentā.

Televīzijas un radio raidījumu vadītājs Valters Krauze, kurš kopā ar kolēģi Baibu Sipenieci-Gavari 2011.gadā, ignorējot oligarhus, atteicās piedalīties Ventspils Jūras svētkos, portālam "Delfi" lakoniski atzina, ka šobrīd par oligarhiem nevēlas nedz domāt, nedz runāt. Viņš sacīja, ka grūti bez rūpīgas apdomāšanas komentēt šī brīža situāciju politikā, taču Krauze nedomā, ka ir vērojamas būtiskas izmaiņas. Krauze kopā ar kolēģi Sipenieci-Gavari togad nedevās uz Ventspili, sakot, ka vēlas ignorēt oligarhus un nevēlas sadarboties ar piejūras pilsētas galvu Aivaru Lembergu.

Sipeniece-Gavare gan tik pesimistiska nebija, un sarunā ar portālu "Delfi" bilda, ka notikušais tomēr ir devis redzamus augļus. Tovasar bija vērts sanākt kopā, jo esot oligarhi, kuru vairs starp valsts vīriem nav, savukārt citi sapratuši, ka ar tautu tik vienkārši nevar manipulēt, uzskata Sipeniece-Gavare. Viņa uzsvēra: toreiz sabiedrība neprotestēja pret turīgajiem, kā to iepriekš esot mēģināts pavērst, bet gan pret bagātību, kas sarausta uz tautas rēķina.

Sipeniece-Gavare atzina, ka sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka, tiekot pie varas, var zagt un tā vairot savu labklājību. "Oligarhu kapusvētku" mērķis bijis parādīt, ka tauta nav "nedz stulba, nedz akla, nedz kurla un spēj atšķirt godīgu politiķi no negodīgā". Viņa pauda pārliecību, ka šo kaiti līdz galam varēs izskaust vien tad, kad būs nomainījušās vairākas paaudzes. Spriest par politiskajiem procesiem pēc 2011.gada vasaras notikumiem gan viņa neņēmās, norādot, ka nav politoloģe un var runāt vien par sajūtām.

Jautāta, vai šo gadu laikā ir vadījusi kādu pasākumu Ventspilī, Sipeniece-Gavare atbildēja noliedzoši, sakot, ka uz pašvaldības aicinājumiem neatsauktos. Viņa arī domā, ka no turienes neviens viņu neuzdrošinātu aicināt. Sipeniece – Gavare gan piebilda – tas ir viņas uzskats un pārliecība - nekāpt uz vienas skatuves ar Lembergu, kuru pati nosaukusi par oligarhu, taču citus kolēģus viņa tāpēc negrasās nosodīt.

Rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska, kuras vārds presē arī iepriekš minēts starp "Oligarhu kapusvētku" dalībniekiem, sarunā ar portālu "Delfi" atteicās notikušo komentēt. Viņa skaidroja, ka tolaik nav bijusi aktīva pasākuma dalībniece, vienkārši atnākusi uz notiekošo paskatīties.

Vēl viena šīs akcijas dalībniece - mūziķe Ilga Reizniece - sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka nožēlo dalību šajā pasākumā, jo viņa ar oligarhiem nekad nav bijusi saistīta un tiem koncertus nav spēlējusi, ja nu vienīgi kāds oligarhs kādreiz ir bijis starp klausītājiem. Par politiku mūziķe pašlaik nedomā un no šiem procesiem norobežojas.

Portāls "Delfi" vēlējās uzzināt arī viena no "Oligarhu kapusvētku" rīkotājiem un aktīvistiem Viestura Dūles komentāru, taču ar viņu sazināties neizdevās, jo viņa tālrunis uz laiku ir izslēgts.

Savukārt krietni runīgāks ir Zatlers, kura rīkojumam Nr.2 un tam sekojošajai tautas nobalsošanai par Saeimas atlaišanu 2011.gada 17. septembrī sekoja 11.Saeimas vēlēšanas, portālam "Delfi" uzsvēra, ka vēl arvien ir pārliecināts - lēmums bija pareizs.

"Galvenais mērķis bija salauzt oligarhisko sistēmu un panākt, ka Latvijā ir valdība, kas spēj nostrādāt no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām. Šis mērķis arī ir sasniegts – valdība nostrādās trīs gadus, tas ir, līdz nākamajam rudenim. Jāatceras, ka pie oligarhiskās sistēmas valdības strādāja ne vairāk kā pusotru gadu, jo, mainoties oligarhu interesēm un spēku sadalījumam, tika mainīts arī valdības sastāvs," tā Zatlers.

Viņaprāt, arī likumdošanas process Saeimā ir kļuvis ievērojami intensīvāks un par svarīgiem likumiem notiek atklātas, reizēm pat asas diskusijas.

Vaicāts par to, kādēļ arī pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām parlamenta un valdības uzticamības reitingi sabiedrībā ir zemi, bijušais Valsts prezidents Zatlers pieļāva, ka reizēm cilvēki nesaprot, ka strīdi un kompromisu meklējumi politikā ir neizbēgami, jo "aiz katra viedokļa stāv kādas sabiedrības daļas intereses".

Zatlers arī uzsvēra, ka pēc 2011. gada vasarā notikušā referenduma par 10. Saeimas atlaišanu un 17. septembrī notikušajām ārkārtas vēlēšanām sabiedrībā vairs neizskan prasības pēc parlamenta atlaišanas.

Viņš pauda pārliecību ka pašreizējā Valda Dombrovska (V ) valdība ir spējusi precīzi realizēt Latvijas ekonomiskās atveseļošanas plānu un pirms nākamajā rudenī plānotajām 12. Saeimas vēlēšanām partiju un politiķu starpā notiks konstruktīva diskusija par to, kā Latviju attīstīt turpmāk.

Toties 11.Saeimas opozīcijas līderi – Augusts Brigmanis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Jānis Urbanovičs no "Saskaņas centra" portālam "Delfi" atzina, ka agrāk vai vēlāk Latvijā bija jānotiek Saeimas atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām.

"Sabiedrībai vajadzēja izbaudīt, ko tas nozīmē," teica Brigmanis, piebilstot, ka tagad, kad Reformu partijas (RP) priekšsēdētājs Edmunds Demiters ir atzinis, ka vairs nepastāv "sarkanās līnijas" attiecībā uz ZZS aicināšanu valdībā, ir skaidrs, ka Zatlera deklarētais mērķis – mazināt tā dēvēto oligarhu partiju līdzdalību politikā – nav sasniegts.

"Iemesls, protams, bija ilūzija. Atlaist Saeimu Šlesera dēļ? Tagad par viņu ir aizmirsis gan KNAB, gan pats Zatlers," norāda SC Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs.

Viņaprāt, Zatleru uz lēmumu par Saeimas atlaišanu izprovocējusi "Vienotības" "ajatollu" uzpūtība. Arī pirms diviem gadiem, kad valdības veidošanas procesā bijušais Valsts prezidents Zatlers pauda gatavību "ar tankiem" panākt SC līdzdalību valdībā, viņa galvenais mērķis esot bijis "nolikt pie vietas" "Vienotību", uzskata Urbanovičs.

Šis mērķis, pēc SC politiķa domām, nav sasniegts, jo "Vienotības" politiķi provocējot arī pašreizējo Valsts prezidentu Bērziņu un savus koalīcijas partnerus no RP un Nacionālās Apvienības. "Vienīgi Bērziņa pacietības slieksnis ir augstāks," atzīmē Urbanovičs, kurš uzskata, ka pašreizējā politiskā vide ir pat ciniskāka, nekā pirms parlamenta ārkārtas vēlēšanām.

2011.gada 17.septembrī pirmo reizi Latvijas vēsturē notika ārkārtas Saeimas vēlēšanas, jo tauta referendumā atbalstīja Saeimas atlaišanu, ko bija rosinājis Zatlers.

Tā gada vasaru var nodēvēt arī par politiski karstāko, jo neapmierināti ar notiekošo Saeimā, sabiedrības aktīvisti aicināja uz miermīlīgu sacelšanos. Turklāt togad par naudas ietekmi Latvijas politikā aizvien atklātāk sāka runāt arī pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm, tostarp, kratīšanām, uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trim par oligarhiem dēvētajiem politiķiem – Ventspils mēru Aivaru Lembergu, nu jau likvidēto partiju LPP/LC un "Tautas partija" līderiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli.

KNAB tolaik lūdza Saeimu atļaut kratīšanu deputāta Šlesera dzīvesvietā, taču parlaments atļauju nedeva. Šis Saeimas lēmums tolaik lika Zatleram izšķirties rosināt Saeimas atlaišanu. Vēlāk tā laika prezidents, tagad deputāts, precizēja, ka, viņaprāt, Latvijā ir trīs oligarhi – Lembergs, Šķēle un Šlesers.

Zatlers par savu lēmumu rosināt parlamenta atlaišanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā un tolaik tika arī kritizēts par savtīgu rīcību. 2011.gada 2.jūnijā notikušajās prezidenta vēlēšanās šajā amatā tika ievēlēts Saeimas deputāts Andris Bērziņš.