Mums kā nācijai pašreiz nav skaidra attīstības plāna, uzskata Repše  (300)

Repše uzsvēra, ka ilgtermiņa stratēģisks plāns ir absolūta nepieciešamība, jo, tikai vienojoties par šādu stratēģisko mērķi, varam rīkoties, lai to sasniegtu. Tikai tad, kad šo mērķi mēs saprotam un apzināti piedalāmies, gudro cilvēku potenciāls var būt lietderīgi izmantots. Šādam plānam jābūt fundamentālam, pārdomātam un vienkāršam, piebilda Repše.

Tāpat viņš akcentēja, ka svarīgi ir mācīties no citu piemēra. Būtiski ir mācīties arī politiķiem, un, ja kaut kas nesanāk, tad ir vērts apstāties un novērtēt sekmīgus piemērus. Pēc Repšes domām, svarīga ir arī sadarbība. Ja nesadarbojamies, mēs paši traucējam savai attīstībai, piebilda politiķis.

Ja mēs mācīsimies, mērķtiecīgi plānosim un sadarbosimies, tad mēs izdarīsim vairāk, norādīja Repše.

Žurnālists, publicists, rakstnieks, grāmatas "Uzņēmēju nācija" līdzautors Sauls Singers foruma atklāšanā šodien uzsvēra, ka maza valsts var būt priekšrocība. Tā kā šeit nav milzīga vietējā tirgus, tad svarīgi, ka, sākot domāt par uzņēmējdarbību, automātiski domājam par pasauli ārpus savas valsts robežām, skaidroja Singers. Viņš akcentēja, ka mazām valstīm ir jāspēj domāt globāli, un tikai tādā veidā mazi izmēri var kļūt par patiesu priekšrocību.

Pēc Singera domām, uzņēmējiem ir jāeksperimentē, nedrīkst baidīties uzņemties risku. "Inovāciju nozīmīgākā daļa nav nedz idejas, nedz tehnoloģijas - tā ir cilvēku uzņēmība un vēlme riskēt. Nevajag pārspīlēt arī ar valsts lomu. Tirgum jāļauj pašam attīstīties, bet valdība var atcelt dažādus šķēršļus, ko tā pati ir uzlikusi labvēlīgai attīstībai," piebilda eksperts.

Attīstības tendenču pētnieks, rakstnieks un pasniedzējs Stefans Landins forumā uzsvēra, ka statistikas dati spēj palīdzēt izskaidrot pasaules nākotnes tendences. Dažādu valstu progresa vai tieši otrādi - attīstības lejupslīdes - pamatā bieži vien ir ļoti līdzīgas tendences, no kurām iespējams mācīties, lai jau laicīgi pielāgotos un reaģētu uz potenciālajām pārmaiņām pasaulē. Tomēr bez skaidra mērķa un stabilas virzības uz to panākt valsts attīstību ir daudz, daudz grūtāk. Visam piemērojamu formulu atrast nav iespējams, taču var konstatēt kopsaucējus, kas pārmaiņas ir veicinājuši, un izmantot šīs zināšanas savā labā, skaidroja Landins.

Tikmēr zviedru ekonomists un rakstnieks Klāss Eklunds pauda viedokli, ka, pateicoties reformām un ticībai savai izaugsmei, Zviedrija un citas Skandināvijas valstis kļuvušas par vietu, kur labprāt vēlētos dzīvot gandrīz jebkurš. Taču neapstāšanās pie sasniegtā un tā nepazaudēšana dažkārt ir lielāka uzvara nekā pats sasniegums. "Baltijas valstīm ir iespēja kļūt par Eiropas "ekonomikas tīģeriem". Mazai valstij ir jāattīstās starptautiski, jebkuram ir tāda iespēja, un kāpēc lai tā nebūtu Latvija?'' klāstīja Eklunds.

Savukārt arhitekts, profesors un pasniedzējs Jorge Loboss sacīja, ka arhitektūrai vairs nav tikai mākslinieciska vai estētiska vērtība, bet tai piemīt spēja ietekmēt arī sociāla rakstura problēmas un to radītos izaicinājumus. Ja 20.gadsimtā arhitekti bija tikai ēku autori un būvnieki, tad tagad "mēs varam veidot sabiedrībā sociālu mieru", uzskata Loboss.

Kā ziņots, Repšes vadītā biedrība "Latvijas attīstībai" sadarbībā ar "Ekonomistu apvienību 2010" šodien rīkoja attīstības forumu "Kāpēc nācijām izdodas?".

Kā informēja biedrības pārstāve Dagnija Lejiņa, forumā starptautiski pazīstami eksperti sniedza savu redzējumu par to, kādi lēmumi un iniciatīvas veiksmīgākajās pasaules valstīs, piemēram, Somijā, Izraēlā un Zviedrijā, ir veicinājuši to strauju attīstību.

Biedrība "Latvijas attīstībai" dibināta 2012.gada martā ar mērķi izveidot plašu un autoritatīvu labēju ideju diskusiju platformu, lai izstrādātu priekšlikumus mērķtiecīgai, ilgtspējīgai un dinamiskai Latvijas attīstībai. Biedrības dibināšanā piedalījās ekspremjers Einars Repše, Edgars Jaunups, Dans Titavs, uzņēmēji Olafs Berķis un Valērijs Belokoņs, kā arī citi. Biedrība plāno pārtapt politiskā partijā un startēt 2014.gadā plānotajās 12.Saeimas vēlēšanās.