Ja Labklājības ministrija (LM) tomēr varētu kaut kā palielināt minimālo bērna kopšanas pabalstu uz 140 latiem, nevis 120 latiem, es gandrīz būtu ar mieru tai aplaudēt, tā LM jaunākos priekšlikumus jauno vecāku atbalstam komentēja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Ja LM būtu nākusi klajā ar šādu priekšlikumu pirms gada, tad jebkāda veida demogrāfijas ultimāti būtu bijuši lieki, sacīja Mežs. "Mana vienīgā nožēla ir, ka ministrijai vajag tik lielu ārēju stimulu, lai ar šādu labu priekšlikumu nāktu klajā," viņš piebilda.
Demogrāfs piekrīt, ka lielāks uzsvars ir jāliek uz mazāk turīgu vecāku atbalstīšanu. Viņš atzīst, ka demogrāfijas ultimātā iekļautais piedāvājums pagarināt sociāli apdrošinātajiem vecākiem pienākošos vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus.
Viņš arī pozitīvi vērtē priekšlikumu papildus bērna kopšanas pabalstam laikā no bērna gada līdz pusotra gada vecumam piešķirt 100 latu pabalstu vecākiem, kuri strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
"Ideja ir ļoti pareiza, it īpaši vecākiem, kuru bērnam jau ir pāri gadam. Būtu ļoti labi, un vajadzētu stimulēt viņus kaut uz nelielu slodzīti izmantot kaut kādas darba iespējas," uzskata Mežs.
Viņu gan satrauc šī pabalsta īstenošanas tehniskā puse. Mežs bažās, ka darba tirgū nebūs daudz mazas slodzes darba iespēju. "Daudzās darba vietās tādu nemaz nav. Vai nu tu nāc pilna laika darbā, vai tev nav ko šeit meklēt. Mēs nevaram sagaidīt, ka ministrija to tagad atrisinās, bet mums uz to ir jāvirzās," viņš piebilda.
Kopumā Mežs uzskata, ka abi piedāvājumi - gan demogrāfijas ultimāta, gan LM - ir līdzīgi pēc vecākiem sniegtā atbalsta apmēra, tāpēc nebūtu izšķirīgi, kurš no variantiem "uzvarētu".
Kā ziņots, LM piedāvā nākamgad ieviest šādu jauno vecāku atbalsta sistēmu - līdz bērna viena gada vecumam sociāli neapdrošināti vecāki kā līdz šim saņemtu bērnu kopšanas pabalstu, bet palielinātā 120 latu apmērā līdzšinējo 100 latu vietā, un klāt nāktu jauns nosacījums, ka šī pabalsta saņemšanas laikā drīkst strādāt. Arī sociāli apdrošināti vecāki varētu saņemt šo pabalstu vai arī izvēlēties jau šobrīd viņiem piedāvāto iespēju - vecāku pabalstu 70% apmērā no algas.
Arī no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visiem vecākiem pienākošos jeb universālo bērna kopšanas pabalstu LM rosina palielināt no 100 līdz 120 latiem, un vienlaikus piedāvā iespēju saņemt papildu 100 latu pabalstu, ja pabalsta saņēmējs strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Lai saņemtu 100 latu pabalstu, pietiks, ja saņēmējs strādās kaut dažas stundas nedēļā, iepriekš žurnālistiem norādījusi labklājības ministre.
Viņa arī skaidroja, ka ar LM risinājuma īstenošanu nākamajā gadā tiktu ievēroti nevienlīdzības mazināšanas principi, nebūtu jāceļ sociālā nodokļa likme un jaunie vecāki, ja to vēlētos, varētu iesaistīties darba tirgū vai mācībās.
Tikmēr tā dēvētajā demogrāfijas ultimātā iekļautais piedāvājums pagarināt sociāli apdrošinātajiem vecākiem pienākošos vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus, un, lai to īstenotu, valstij būtu jāceļ sociālā nodokļa likme.
Jau ziņots, ka vecāku organizācija "Māmiņu klubs" ar citu demogrāfijas un ģimenes lietu ekspertu atbalstu solīja rīkot protesta akcijas, ja netiks izpildītas pērn pieņemtās demogrāfijas vienošanās jeb tā sauktā demogrāfijas ultimāta prasības 2014.gadam.
Bažas radīja labklājības ministres paustais, ka vecāku pabalsta palielināšana, kā tas paredzēts demogrāfijas ultimātā, varētu nebūt labākais risinājums demogrāfijas veicināšanai ilgtermiņā.
"Māmiņu klubs" LM jaunākos priekšlikumus jauno vecāku atbalstam kopumā vērtē pozitīvi, un cer, ka solītais tiks īstenots, iepriekš pauda tā vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka.