Rīgas pašvaldībā taps jaunas darbavietas – veidos Graustu pārvaldi  (24)

Patlaban departamentā tikai viena persona nodarbojas ar graustu apsekošanu un administratīvo lietvedību, taču šo problēmu nepieciešams risināt efektīvāk. Burovs arī norādīja, ka no 2015.gada paaugstināta nekustamā nodokļa likme varētu tikt piemērota arī graustiem ar kultūras pieminekļa statusu, tādējādi sagaidāms, ka darba apjoms pieaugs.

Burovs pagaidām neminēja, cik darbinieku varētu tikt nodarbināti jaunveidojamajā Graustu pārvaldē un ar kādiem izdevumiem šī iecere saistīta - konkrētāki aprēķini varētu kļūt zināmi tuvāko pāris nedēļu laikā, kad Īpašuma departaments iesniegs pašvaldības finansistu vērtēšanai savu 2014.gada budžeta projektu.

Kā ziņots, Rīgā kopumā konstatēts 471 grausts, no tiem 272 būves ir uzskatāmas par bīstamām un ir iekļautas A un B kategorijas graustu sarakstā. Graustu sarakstā 262 namiem ir kultūrvēsturisks statuss - 27 nami ir valsts un vietējas nozīmes numurētie pieminekļi, 113 būves atrodas aizsargājamas apbūves teritorijās, bet 122 ēkas ir koka nami.

Burovs šodien uzsvēra, ka 92% graustu ir privātīpašums, 2% pieder valstij, 3% pašvaldībai, bet 3% graustu saimnieki nav zināmi, jo tie nav ierakstīti Zemesgrāmatā.

Graustu sakārtošanu apgrūtina ne tikai kultūrvēsturisks statuss - bieži nav iespējams vienoties par sakārtošanu, ja objekts ir kopīpašums, piemēram, dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas, vai arī grausti pieder ārvalstniekiem, tostarpā ofšoru kompānijām. Vairākus graustus patlaban nav iespējams sakārtot, jo notiek tiesvedība par objekta īpašuma tiesībām vai objekta īpašnieks atrodas maksātnespējas procesā.

Īpašuma departamenta vadītājs norādīja, ka 2011.gadā sakārtoti 16 grausti, pērn - 68 grausti, šogad - jau 54. Likvidēti tādi bīstami grausti kā nepabeigta būve Gunāra Astras ielā 4, grausti Skaistkalnes ielā 16, Piena ielā 6/8 un Viskaļu ielā 4. Vairākām ēkām, kas sakārtotas piespiedu kārtā un ir privātīpašums, zem zemes atstāti pamati.

Pašvaldības pieņemtie lēmumi par piespiedu sakārtošanu vairākos gadījumos likuši sarosīties ēku īpašniekiem. Piemēram, graustu Murjāņu ielā 59 sāka sakārtot pašvaldība, taču šos darbus pārņēma īpašnieks, kompensēja pašvaldības ieguldījumus un izveidoja daudzdzīvokļu namu. Pēc tam, kad pašvaldība pievērsusi uzmanību neapsaimniekotajai ēkai Lāčplēša ielā 7, tai nomainījušies īpašnieki un sākta nama atjaunošana.

Rīgas domes Īpašuma departaments sācis gatavot dokumentus par piespiedu sakārtošanu graustiem Jēzusbaznīcas ielā 17 un Pērnavas ielā 22, ugunsgrēkos nopostītajām būvēm Umurgas ielā 2 un Jaunciema gatvē 150. Tāpat plānots sakārtot "graustu kvartālu", uzdodot piespiedu kārtā sakārtot brūkošās ēkas Matīsa ielā 65a un Matīsa ielā 71.