Bet iesākumā bija tā... Sestdienas priekšpusdienā ieripinos ar auto Bauskā, atrodu stāvvietu netālu no Rātslaukuma un dodos uz tūrisma informācijas centru, jo zinu, ka šodien Bauskā notiek Putras festivāls. Informācijas centrā smaidīga meitene mani nomēra ar īpašu "Bauskas jostu", kuras mēri rāda, ka nedēļā drīkstu izdzert trīs stopus kāda vieglāka dzēriena vai sešas čarkas kā kreptīgāka. Ja būtu bērns, drīkstētu dienā trīs lielas konfektes vai 20 dražejas... Tūlīt arī saņemu lapiņu, kur Bauskas vecpilsētas karte ar atzīmētu 21 apskates objektu - tie īpašie šīs dienas Putras svētku pagalmi. Esot līdz četriem pēcpusdienā visi objekti jāizstaigā, jāsakrāj 20 zīmogi, tad no visām aizpildītajām kartītēm izlozēšot, kas saņems balvas no vietējiem uzņēmējiem. Turpat saņemu arī pirmo zīmogu - par to, ka ļāvos nomērīties. Nu ko, jādodas pa pagalmiem - putras katlus meklēt!
Pirmais jau tepat aiz durvīm, Rātslaukumā, - runīga sieva pie kārdinoša izskata putras bļodas. Lai tiktu pie zīmodziņa, jāatmin mīkla vai jāatpazīst graudi, kas uz galda maisiņos sabērti. Atpazīstu auzas, miežus, putraimus, sievas brīnās par rupjā maluma miltiem, runīgā saimniece, savukārt, brīnās par bērniem, kuri neprot tautas mīklas minēt. "Skolā nemāca!" taisnojas kāda mamma. "Mammīt, pašai jāmāca, ne jau skola pie vainas!" Abas paliek katra pie savas taisnības. Bet es saņemu savu pirmo putras šķīvi - dižputru jeb kailgraudu miežu putru ar medu un ogām. Izcili garda!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!