Ar putras karoti pa Bauskas pagalmiem  (5)

Bet iesākumā bija tā... Sestdienas priekšpusdienā ieripinos ar auto Bauskā, atrodu stāvvietu netālu no Rātslaukuma un dodos uz tūrisma informācijas centru, jo zinu, ka šodien Bauskā notiek Putras festivāls. Informācijas centrā smaidīga meitene mani nomēra ar īpašu "Bauskas jostu", kuras mēri rāda, ka nedēļā drīkstu izdzert trīs stopus kāda vieglāka dzēriena vai sešas čarkas kā kreptīgāka. Ja būtu bērns, drīkstētu dienā trīs lielas konfektes vai 20 dražejas... Tūlīt arī saņemu lapiņu, kur Bauskas vecpilsētas karte ar atzīmētu 21 apskates objektu - tie īpašie šīs dienas Putras svētku pagalmi. Esot līdz četriem pēcpusdienā visi objekti jāizstaigā, jāsakrāj 20 zīmogi, tad no visām aizpildītajām kartītēm izlozēšot, kas saņems balvas no vietējiem uzņēmējiem. Turpat saņemu arī pirmo zīmogu - par to, ka ļāvos nomērīties. Nu ko, jādodas pa pagalmiem - putras katlus meklēt!

Pirmais jau tepat aiz durvīm, Rātslaukumā, - runīga sieva pie kārdinoša izskata putras bļodas. Lai tiktu pie zīmodziņa, jāatmin mīkla vai jāatpazīst graudi, kas uz galda maisiņos sabērti. Atpazīstu auzas, miežus, putraimus, sievas brīnās par rupjā maluma miltiem, runīgā saimniece, savukārt, brīnās par bērniem, kuri neprot tautas mīklas minēt. "Skolā nemāca!" taisnojas kāda mamma. "Mammīt, pašai jāmāca, ne jau skola pie vainas!" Abas paliek katra pie savas taisnības. Bet es saņemu savu pirmo putras šķīvi - dižputru jeb kailgraudu miežu putru ar medu un ogām. Izcili garda!

Skatos kartē, kur jāiet - turpat blakus atzīmēti pāris objekti. Eju uz tuvāko. "Nāciet, nāciet! Putras mums nav, bet pašiem savi svētki - vienam pagalma meitēnam dzimšanas diena, septiņi gadi! Edīte kūku izcepusi, kafiju dzersiet?" Nezinu, kas ir Edīte, bet meduskūka bija debešķīga, esot cepējas kroņa numurs, uz visiem svētkiem gatavojot. Padzeru kafiju, papļāpāju ar pagalma iedzīvotājiem kā ar seniem paziņām - priecājos par cilvēku uzņēmību, paši saviem spēkiem un līdzekļiem izremontējuši veco ēku, nomainot jumtu, izbruģējot pagalmu. Milzu darbs ieguldīts! Svinībām par godu balkonu rotā balonu virtenes, puiši mētā basketbola bumbu, meitenes atrakcijās ar aizsietām acīm ķer mīkstās rotaļlietas un pelna konfektes. Varētu vēl sēdēt un sēdēt, bet nākamie pagalmi jāapskata!

Nolemju doties pāri Kalna ielai, uz Amatnieku sētu, kur vairāki "kontrolpunkti". Te dzīve mutuļo - pagalmā sarīkota bērnu un jauniešu centra darbu izstāde, paši jaunieši aktīvi vāc parakstus, protestējot pret ģenētiski modificētu dārzeņu audzēšanu novadā. "Tāpat jau nav nekādas jēgas!" nopūšas kāda kundze, tomēr paraksta, iepriecinot jauniešus. Turpat arī keramikas radošā darbnīca un bitenieki. Un - putras katls! "Kas jums tur vārās?" "Gardums! Rīsu-ābolu putra, nāciet, nogaršojiet!" Un garšoju arī! Saimniece gan sūkstījās, ka āboli nav īstie, nejūkot ārā, tomēr bažām nav pamata, ļoti garšīgi, īpaši, ja pievieno medutiņu. Ieskatos pulkstenī, jādodas tālāk, vēl 16 zīmogi jāsakrāj!

Jau pēc dažiem soļiem - puķu veikaliņš, pie tā ieejas sapulcējušās daudzas sievas. Tieku cienāta ar piparmētru tēju un klausos, ko stāsta no Vidzemes puses atbraukusī zāļu sieva. Tēju un garšaugu maisiņi zibinās, baušķenieces ar prieku uzklausa viedās kundzes padomus un liek iepirkumu somās izvēlētās zālītes. Smalkais lietutiņš pieņemas spēkā, tādēļ aši dodos tālāk - tik ieskrienu blakus esošajā autoservisa pagalmā pēc zīmodziņa un pamanu, kā kāds puišelis iemēģina spēkus auto "remontā", ar āmuru sitot pa spēkrata sāniem. Mans ceļš ved uz Bauskas Svētā Gara baznīcu, kur uz ekrāna rāda filmu par Bausku, daži skatītāji piesēduši uz koka soliem. Dambja ielas atpūtas laukumā skan jautra mūzika, bet cilvēku - nav, tikai putras katla saimnieces. "Jā, tas lietus..." nopūšas kundze, piedāvājot man plakangraudu auzu putru ar pašu vārītu ievārījumu. Kas tur savārīts? "Kišmiš! Avenes, āboli, pīlādži! Un nedaudz piedegums!" jautri smej saimniece.

Mans ceļš ar putras karoti rokās turpinās, nākamais pieturpunkts - vēl viens autoserviss. Pagalmā lepni izvietojušies dažādi moči un spoži auto, pagalma dziļumā pāris vīrieši grozās ap kūpošu grilu, bet meitene pie durvīm spiež zīmodziņu pagalma "apceļotāju" anketās. Bet kur pagalma stāsts? "Nav mums stāstu, neko šogad nedarām," man pretī iznāk vīrs gados ar dzirkstošu skatienu. Kā tad tā? "Pērn nevienam nekas neinteresēja, tikai zīmodziņi, tādēļ arī šogad neiespringstam..." Bet stāstu vajag! Sacīts darīts! Pagalma saimnieks Valdis Vilks man ar lepnumu izrāda motociklus, īpaši izceļot to lielāko - "Harley Davidson" triciklu, ar kuru pagājušovasar Gruzija izbraukta - kopā ap 7000 kilometriem, sieva aiz muguras; tā abi braucot, jo "ko gan citu pensionāram darīt?!". Nākamvasar uz Sanktpēterburgu laidīšot, vēl Norvēģija padomā. Svarīgi jau arī, lai laba sabiedrība! "Sievai patīk, tā arī saslimusi ar pasaules apceļošanu!" Bet ko ziemā? "Ziemā - tepat vizināmies, ar žigulīti pa krosiem! Re, ar šitādām riepām!" Protams, arī žigulītis servisa pagalmā novietots - motora pārsegs nokrauts ar uzvarētāja kausiem no dažādām sacensībām. "Paķēru dažus no mājām, pirmos, kas pagadījās pa rokai," smaidot atmet ar roku Valdis. Nosmejamies, novēlam viens otram labu dienu un lielo plānu piepildījumu, un dodos tālāk. Lietus gan arī pieņemas spēkā, Bauskas vecpilsētas ielas kļūst aizvien tukšākas, visi glābjas no slapjuma, arī pagalmu svētku rīkotāji - nākamajos kontrolpunktos, kur nonāku, izklaides un atrakcijas jau novāktas, vien palikuši "zīmogotāji". Tik žēl, ka neredzēju spēkavīrus un zābaka mešanu, tāpat neredzēju arī ideju skices leģendārā baušķenieka Lielā Murzas piemineklim bibliotēkas pagalmā - glābjot no lietus, ģipša figūras ātri vien tika aizvestas zem jumta.

Par Lielo Murzu ir atsevišķs stāsts, ko dzirdēju Mākslinieku dārzā, proti, 18. gadsimtā Bauskā dzīvojis kāds Magnuss Kavallo, saukts arī par Lielo Murzu, kurš bijis ļoti apķērīgs un izdomas bagāts vīrs - viņš Lielupes ūdeni lējis pudelītēs un tirgojis kā dzīvības eliksīru, tā kļūstot stāvus bagāts! Tik turīgs, ka grūtos laikos varējis aizdot naudu Bauskas pilsētai. Viņš bijis arī liels kāršu spēlmanis, braukājis uz Jelgavu ar turieniešiem spēlēt, bet beigās viņam esot "palūgts" nebraukt, tik labs viņš bijis. Interesanti, ka Lielais Murza vienmēr pārvietojies kopā ar diviem pavadoņiem - putnu uz pleca un kazu pie sāniem. Tādu viņu arī uzzīmējuši (skat. galerijā). Un nu baušķenieki nolēmuši, ka šis vīrs pelnījis sev pieminekli, sarīkojuši konkursu māksliniekiem, Bauskas novadpētniecības muzejā apmeklētāji var aplūkot pieminekļa variantus un nobalsot par sev tīkamāko variantu. Kurš uzvarēs, to taisīs!

Putras festivāla laikā notika arī īpašais Lielā Murzas krāmu tirdziņš, kurā pilsētas iedzīvotāji bija sanesuši dažādus priekšmetus un mājlietas tirgošanai, visi ieņēmumi krājas speciālā "bankā", par kuras līdzekļiem tiks būvēts piemineklis Magnusam Kavallo.

No vēsturiski liriskās atkāpes atgriežos pie sava stāsta. Tātad - laika apstākļi savā ziņā nedaudz sabojāja svētkus, jo, kā jau minēju, pārējos festivāla kontrolpunktos, kad tur nonācu, izklaides un lustes jau bija novāktas, kā arī putras katli izēsti. Vien paguvu pielaikot 12. gadsimta tautastērpu, nogaršot pieneņu karstvīnu un parādīt sociālā dienesta rokdarbniekiem, ka arī Rīgas meitas prot tamborēt.

Kad atgriezos Rātslaukumā, arī tur nokrišņi bija izdzenājuši skatītājus un dalībniekus, gar anketu loterijas kasti vien dažas meitenes grozījās, cita citai lepni stāstot, cik anketas aizpildījušas un ko kurā pagalmā darījušas. Savu apzīmogoto lapiņu atdevu kādam pagalam bēdīgam meitēnam, kurš neesot pāris pagalmus atradis. Ceru, ka viņai veicās izlozē.

Vēlāk noskaidroju, ka kopumā pasākumā tika izdalītas gandrīz 500 anketas, turklāt liela daļa nemaz tās neesot ņēmuši, staigājuši pa pagalmiem "bez zīmogiem". Putru deva septiņās vietās, katrā bija izvārīts ap 20 litriem gardā ēdiena - festivāla dalībnieki cienājās ar dižputru no kailgraudu miežiem ar ogām un medu, rīsu un ābolu putru, plovu, kukurūzas putru jeb polentu, īpašo auzu pārslu putru, zirņu putru, kā arī bukstiņputru. Visvērtīgākais, manuprāt, šajā pasākumā bija pozitīvās emocijas un prieks, kā arī kopības sajūta un draudzīgā noskaņa, kas valdīja pilsētā. Galu galā no Bauskas mājup devos ar izdevušās dienas sajūtu, par ko liels paldies pasākuma rīkotājiem!