Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu 2012.gada augustā uzsāktajā kriminālprocesā par kāda Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas tiesneses iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Jau vēstīts, ka KNAB pērn sāka kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu, kurā aizdomās tika turēti toreizējais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Ziedonis Strazds un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide.
KNAB uzskata, ka ar savu rīcību Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs nodarīja būtiskus kaitējumus valsts un tiesu varai, kā arī nodarīja zaudējumu valstij par vairāk nekā 165 000 latiem. Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesneses darbību rezultātā, atbalstot Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja izdarīto noziegumu, ir nodarīti zaudējumi valstij vairāk nekā 70 000 latu apmērā, portāls "Delfi" uzzināja KNAB.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu lielā apmērā. Likums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī piespiedu darbu, vai arī naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. Par liela apmēra krāpšanu kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas.
Rīgas apgabaltiesas tiesnesi KNAB lūdz saukt pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu, kas kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī piespiedu darbu. Tāpat viņu lūgts saukt pie atbildības par krāpšanas lielā apmērā atbalstīšanu.
Biroja izmeklētājs uzskata, ka Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopš 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgu, tiesneša palīgu, tiesas administratoru, tiesas arhivāru, tiesas sēžu sekretāru un apkopēju.
Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, iespējams, izmantoja šīm personām izmaksātos finanšu līdzekļus personīgām vajadzībām, tādējādi ilgstošā laika posmā izkrāpjot finanšu līdzekļus lielā apmērā.
KNAB norāda: izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnese atbalstīja tiesas priekšsēdētāja 1995.gadā izdarīto un līdz pat 2012.gada vasarai turpināto noziedzīgo nodarījumu, viņa uzrunāja un vienojās ar personu par fiktīvu nodarbināšanu tiesā.
2012.gada augustā apgabaltiesas tiesnese, uzzinot, ka izdarītais noziegums varētu tikt atklāts, turpināja atbalstīt 1995.gadā izdarīto noziegumu, veica aktīvas darbības, lai izdarītais noziegums netiktu atklāts, - deva norādījumus fiktīvi nodarbinātai personai, proti, kā tai jārīkojas, kur un kad jāparaksta dokumenti, kas saistīti ar fiktīvajām darba tiesiskajām attiecībām un to pārtraukšanu. Visas šīs darbības bija tiesas priekšsēdētāja izdarītā un ilgstoši turpinātā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas turpināšana.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
