"Katra pašvaldība ir ieinteresēta palielināt deklarēto iedzīvotāju skaitu, jo līdz ar to nāk arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tādā ziņā Rīgas domes ideja panākt, lai iedzīvotāji legalizē savu patieso dzīvesvietu, ir saprotama, taču man pagaidām grūti iedomāties, kā tas tiks īstenots dzīvē," portālam "Delfi" sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis "Delfi" pauda, ka galvaspilsētas pašvaldība no biļešu cenu diferencēšanas būtu ieguvēja tikai īstermiņa. "Man tas izskatās pēc mēģinājuma operatīvi palielināt pilsētas budžeta ienākumus, panākot, ka kādi 10 000 - 20 000 cilvēku piedeklarējas Rīgā. Domāju, ka pat tad, ja tas tiks ieviests, drīz vien šo lēmumu nāksies atcelt, jo no ilgtermiņa stratēģijas viedokļa tas nav gudri. Rīgas labklājībai ir trīs avoti - pašu iedzīvotāji, cilvēki, kas brauc uz Rīgu strādāt un uzņēmēji. Ja cieš viens no šiem avotiem, ciest nāksies arī citiem, piemēram, uzņēmējiem, kas nevarēs sev atrast darbiniekus," sacīja Pūķis.
Pūķis arī prognozēja, ka, nosakot atšķirīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas rīdziniekiem un cilvēkiem, kas savu dzīvesvietu deklarējuši kādā citā pašvaldībā, tiks sekmēta krāpšanās. "Katram no nerīdziniekiem ir kāds draugs vai rads, kas deklarēts Rīgā. Brauks viņš ar sava drauga vai rada e-talonu un izkontrolēt to nevarēs, jo braukt ar svešu talonu nav aizliegts un pasi kontrolieriem nav jāuzrāda," pauda LPS vecākais padomnieks.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) preses sekretāre Maija Pētermane portālam "Delfi" norādīja, ka ministrija pagaidām nevar komentēt ieceri par biļešu cenu diferencēšanu, jo Rīgas pašvaldības saistošos noteikumus, kuros plānots noteikt atšķirīgas biļešu cenas atkarībā no deklarētās dzīvesvietas, VARAM juristi vērtēs tikai pēc to pieņemšanas.
"Delfi" jau ziņoja, ka Rīgas dome gatavojas no nākamā gada 1. janvāra noteikt atšķirīgas sabiedriskā transporta cenas - Rīgā deklarētajiem brauciens pilsētas sabiedriskajā transportā varētu maksāt 0,6 eiro, bet citās pašvaldībās deklarētajiem - 1,20 eiro jeb divas reizes dārgāk. Galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (SC) šādi cer veicināt to, ka tie, kas faktiski dzīvo un strādā Rīgā, arī maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli galvaspilsētas budžetā.