Saeimā nav vienas nostājas par ebreju īpašumiem; bezpartejiskie deputāti aicina to risināt  (44)

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka ebreju īpašumu jautājums nav skatāms atsevišķi.

"Protams, ebreji ir daudz cietuši karā. Mēs visi saprotam, cik holokausts bija briesmīgs. Bet man šķiet, ka pareizākais būtu jautājumu risināt kopā ar veselu citu īpašumu jomu. Turklāt vesela virkne pašvaldību jautājumu risina pašas neatkarīgi un tām nekāds starpnieks nav vajadzīgs," viņš teica.

Brigmanis arī uzskata, ka valdība no ebreju restitūcijas jautājuma grib "atkratīties" un Saeimai nekas cits neatliks, kā meklēt risinājumu.

"Valdība grib no šī jautājuma atkratīties un nolikt uz Saeimas pleciem. Acīmredzot, Saeimā no diskusijas par šo jautājumu nekur neaizmuksim un nevarēs aizbildināties, ka kāds cits to varētu risināt. Es vairāk sliecos uz šādu pozīciju - ja mēs kaut kam kādam atdodam, jāsaprot, cik lielu laukumu atvēlam," viņš sacīja.

NA par ebreju īpašumu atdošanu viedokli nav mainījusi un uzskata, ka tā nav aktuālā problēma šobrīd, norādīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. "Mūsu nostāja nav mainījusies - ja kāds nāks ar šādu likumprojektu, mēs esam gatavi par to diskutēt. Uzskatām, ka tā šobrīd nav aktuālākā problēma. Mums nav nekādu plānu iesniegt rosināt ko jaunu šajā jautājumā," viņš teica.

RP līderis Edmunds Demiters sprieda, ka nav vajadzības pēc ātra risinājuma, jo jautājums nav iekļauts Saeimas darbakārtībā. "Ir dažāda attieksme. Ņemot vērā, ka Saeimai dienaskārtībā šī tēma nav, es nesteidzinu frakcijas kolēģus. Mana personīgā attieksme ir skaidra - restitūcijas jautājumā nevar būt individuāla attieksme. Bet kopējo attieksmi vēl pozicionēsim frakcijā," viņš teica.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pastāstīja, ka partija vienojusies par esošā īpašuma regulējuma izpēti, bet uzskata, ka jau šobrīd daudz darīts, lai meklētu kompromisu.

"Frakcijā nolēmām, ka iepazīsimies ar esošo regulējumu. Tie īpašumi, kuri kādreiz piederēja sabiedriskajām organizācijām, nodoti atjaunoto organizāciju īpašumā ar nosacījumu: kad tās beidz eksistēt, īpašumi atkal tiek valstij. Līdz galam nesaprotam, ar ko šis regulējums ir slikts, jo šķiet, jau daudz darīts, lai būtu zināms kompromiss. Bet otra lieta ir tā, ka daļa īpašumu, par kuriem varētu izvērsties diskusija, ir pašvaldībām piederošie īpašumi. Tur parlamentam īsti nav, ko teikt," viņš sacīja.

Savukārt bezpartejiskais deputāts Klāvs Olšteins pārliecināts, ka Saeimai beidzot jāpozicionē viedoklis, vai atdot ebrejiem īpašumus, vai tomēr atteikt.

"Jautājums ir jārisina, īpaši par ebreju sinagogām. Domāju, ka pilnībā jautājums atrisināts netiks, bet beidzot Saeimai jāpasaka "jā" vai "nē" ebreju īpašumu atdošanai. Manuprāt, par šo jautājumi deputāti balsos nevis pēc politiskās piederības, bet katrs individuāli," vērtēja Olšteins.

Savukārt "Saskaņas centra" pārstāvis Valērijs Agešins norādīja, ka frakcijas deputāti gaida šī jautājumu risinājuma piedāvājumus no Minisgtru kabineta. Ja šādi risinājumi tiks iesniegti, deputāti tos gatavi skatīt Saeimā.

Jau ziņots, ka īpašumu atdošanas jautājumu aktualizēja, kad gada sākumā premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes saņēma vēstuli, kurā valsti aicināja atdot ebreju kopienai reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumus, kas tai piederējuši pirms Otrā pasaules kara, kopiena norādījusi 270 īpašumus.

Medijos izskanējis, ka kopiena vispirms prasa piecu īpašumu atdošanu un jautājums, iespējams, skarts arī Latvijas un ASV prezidenta tikšanās laikā.

Aizvadītajā nedēļā jau trešajā vizītē Latvijā bija ieradies arī ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons (Douglas Davidson), kuram bija ieplānotas tikšanās ar Saeimas deputātiem, vietējo pašvaldību, kā arī ar Latvijas Ebreju kopienas pārstāvjiem.