Jelgavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone, informējot aģentūru LETA par pašvaldības vadības nostāju, komentēja, - "ja Rīgas pašvaldības iniciatīvas iemesls ir aicināt deklarēties tos, kas nav Rīgā deklarējušies, tad mēs atgriežamies necik senā pagātnē, kad piedeklarēšanās konkrētā vietā ir bijusi sociālekonomisku iemeslu izsvērta rīcība, nevis patiesa dzīvesvietas fakta apliecināšana".
Tāpēc Jelgavas novada pašvaldībā apšaubāms šķiet publiski izskanējušais mērķis - stimulēt deklarēšanos. Bieži tāda nav iespējama, jo mājokļu izīrētāji tam nepiekrīt. Gluži pretēji - tas var veicināt "mākslīgas" deklarēšanās vilni, kas savukārt ir pretējs valstī ieviestajai deklarēšanās pamatidejai. Deklarētā dzīves vietas adrese ir tā, pēc kuras persona ir pieejama saskarsmē ar valsts un pašvaldības iestādēm.
"Līdz ar to var gadīties, ka braukšanas atvieglojumu dēļ deklarētās dzīvesvietas adreses var būt tādas, kur persona iestādēm nebūs sasniedzama," prognozēja Kaņepone, piebilstot, ka "atgriežas laiki - ja gribam tikt konkrētā Rīgas skolā, deklarējamies pie skolai tuvu dzīvojošās tantes, ja gribam izmantot sabiedrisko transportu ar atlaidi, mākslīgi kļūstam par rīdzinieku".
Tāpat viņa uzsvēra, ka vēl nesen atzīmējām Eiropas mobilitātes nedēļu, kad ikviens iedzīvotājs tika aicināts pārdomāt savus transporta lietošanas paradumus, pievēršoties videi draudzīgākiem un efektīvākiem transporta līdzekļiem. "Līdz šim arī Rīga ir postulējusi, ka prakse, kad personas atstāj personīgo transportu pilsētas pievārtē, tālāk dodoties ar sabiedrisko transportu, ir atbalstāma. Jāteic, ka Rīgā mobilitātes jautājums ir ļoti aktuāls un par to tiek diskutēts gadiem, tomēr šis lēmums situāciju padara pavisam citādāku, pozicionējot sabiedrisko transportu, kā ekonomiski neizdevīgu," skaidroja Jelgavas novada pašvaldības pārstāve.
"Tieši Rīgas pašvaldība iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka stimulēs pēc iespējas vairāk izmantot sabiedrisko transportu, lai piepilsētu un Pierīgas iedzīvotāji vairāk izmantotu "park&ride" praksi - tātad personīgo transportu atstājot stāvvietā un maksimāli izmantojot sabiedrisko transportu (vilcienu, tramvaju, autobusu) nokļūšanai līdz darba vietai vai dienas vidū līdz nepieciešamajam mērķim Rīgas centrā. Ar konkrēto ieceri šāda motivācija tiek pilnībā diskreditēta - cilvēks, kas brauc uz darbu Rīgā, nekādā mērā nav ieinteresēts maksāt dubultā par sabiedrisko transportu tikai tāpēc, ka viņš nav rīdzinieks," pauda Kaņepone.
Jelgavas novada pašvaldībā uzskata, ka līdz šim Rīgas pašvaldība nav sniegusi pārliecinošu argumentāciju par lēmuma saimnieciskiem ieguvumiem, aizbildinoties, ka mērķis ir deklarēto personu skaita palielināšana.
Vēlme palielināt IIN ieņēmumus esot saprotama, tomēr veids, kā tas tiek darīts, ir nepieņemams vairāku apsvērumu dēļ. Piemēram, deklarētie rīdzinieki ir atlaižu saņēmēju grupa, savukārt pilno tarifu maksās Rīgā nedeklarētās personas. "Sanāk, ka Rīga nolēmusi celt braukšanas maksas tarifu sabiedriskajā transportā, un šis maksas kāpums šoreiz notiek uz Rīgā nedeklarētu personu rēķina, kas nav pieņemami," uzskata Jelgavas novada pašvaldībā.
Viņa informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība cer, ka tuvākajā laikā Rīga detalizētāk izskaidros lēmuma būtību, tā ieguvumus un mīnusus, jo šobrīd informācija ir nepietiekama. Tāpat Jelgavas novada pašvaldība cer, ka šāds lēmums nav vienas partijas politisko interešu un kampaņas rezultāts, nosakot jaunu apjomīgu atlaižu grupu uz citu pašvaldību iedzīvotāju rēķina pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Jelgavas novada pašvaldība esot neizpratnē par šādas ieceres tuvredzīgumu. "Ņemot vērā, cik ļoti daudz Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada iedzīvotāju ik rītu dodas uz darbu Rīgā, ir gaužām aprobežoti uzskatīt, ka visi šie cilvēki ir traucēklis rīdziniekiem, kas iegrožo viņu mobilitāti vai palielina pilsētas sabiedrisko slodzi," pauda pašvaldības pārstāve.
LETA jau ziņoja, ka, diferencējot biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā un nosakot lētākas biļetes rīdziniekiem, Rīgas dome cer, ka Rīgā deklarēsies aptuveni 10 000 cilvēku, tā šodien preses konferencē pastāstīja domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
No 1.janvāra brauciens sabiedriskajā transportā rīdziniekiem izmaksās mazāk - 0,60 eiro jeb 0,42 latus, savukārt Rīgā nedeklarētiem iedzīvotājiem būs jāmaksā divreiz vairāk - 1,20 eiro. Šādas izmaiņas tiks ieviestas arī mikroautobusos.
Tāpat tiek norādīts, ka Pierīgas pašvaldībām tiks piedāvāta iespēja līdzfinansēt savu iedzīvotāju vizināšanos Rīgas sabiedriskajā transportā.
Lai saņemtu atlaidi, kas pienākas deklarētajiem rīdziniekiem, bez maksas būs jāsaņem personalizētais e-talons, kas turpmāk tiks dēvēts par "Rīdzinieka karti". Tā kā SIA "Rīgas karte" datubāze būs savienota ar datubāzi par Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, tādējādi atlaide tiks ieprogrammēta automātiski. Arī tiem, kas jau ir deklarējušies Rīgā un kuriem ir personalizētais e-talons, izmaiņas no 1.janvāra notiks automātiski.
Tāpat jau ziņots, ka rīdziniekiem jūtami lētākas būs arī mēnešbiļetes. No 1.janvāra rīdziniekiem mēnešbiļete uz visiem transporta veidiem visos maršrutos septiņām dienām nedēļā maksās 29,10 latus jeb 41,40 eiro, bet nedeklarētajiem iedzīvotājiem - 49,90 latus jeb 71 eiro. Darba dienu biļete visiem maršrutiem rīdziniekiem maksās 22 latus (31,30 eiro), bet pārējiem - 37,67 latus (53,60 eiro).
Jaunievedums neattieksies uz skolēniem, arodskolu audzēkņiem un studentiem, kas mācās Rīgā - tiem atlaides tiks saglabātas esošajā līmenī.
Deklarēties Rīgā ir iespējams visu laiku, taču tie, kas deklarēsies Rīgā līdz 31.decembrim, saņems vienu mēnešbiļeti mēnesim par brīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
