Lai gan ir daudz domstarpību, valdība sagatavos nākamā gada valsts budžetu un tas saņems arī Saeimas vairākuma atbalstu, intervijā laikrakstam "Diena" atzinis premjers Valdis Dombrovskis (V).
Taujāts, vai valdība budžetu pārdzīvos, premjers ir optimistisks - "es uzskatu, ka pārdzīvos. Esmu diezgan drošs, ka šī valdība turpinās strādāt, bet viegli tas neiet".
Pēc viņa teiktā, vēl ir vairākas lietas, kas ir jāatrisina. "Tās ir uzturēšanās atļaujas, kur, jāatzīst, NA neiebilst pret to, ka programmu turpina, bet gan debatē par konkrētiem aspektiem. Par jaunajiem Ekonomikas ministrijas piedāvājumiem saistībā ar uzturēšanās fondu un uzturēšanās atļaujām pret iemaksām šajā fondā, uzturēšanās atļaujas pret valsts bezprocentu obligācijām – to visu NA atbalsta," norāda Dombrovskis.
"Tad ir demogrāfija, kur sarunas notiek faktiski katru dienu, un izpratne tuvinās. Manuprāt, Labklājības ministrija bija sagatavojusi labu priekšlikumu kā pamatu tālākajām sarunām, un tās virzās uz priekšu. Trešais ir ostu nodoklis, kur Ekonomikas ministrija piedāvāja priekšlikumus, un tas varētu būt pamats, lai panāktu vienošanos," turpina valdības vadītājs.
Likums paredz, ka valdībai budžets ir jāiesniedz parlamentā līdz 1.oktobrim.
Premjers atzina, ka optimāli būtu panākt vienošanos līdz 1.oktobrim un viņš cer, ka tas izdosies. "Ja ne, tad pastāv iespēja diskusijas turpināt līdz pirmajam lasījumam, par visiem jautājumiem vienoties. Jebkurā gadījumā priekšlikumi, par kuriem vienosimies, tāpat tiks formēti kā priekšlikumi otrajam lasījumam. Tā ka tie tālāk parādīsies otrajā lasījumā," atzina premjers.
"Ceru, koalīcijas partneri būs atbildīgi. Te jāuzsver aspekts, kas tiek mazāk diskutēts, bet kas ir būtisks. Lielā mērā nākamā gada budžets rādīs, vai spēsim pieturēties pie pašu noteiktajiem budžeta deficīta mērķiem un nodrošināt fiskālo disciplīnu. Tas noteiks to, pēc kādām procentu likmēm pārfinansēsim valsts parādu vairāk nekā miljards latu. Ir milzīgas summas, kas iet uz pārfinansēšanu, pamatā no SVF programmas, daudz būs atkarīgs no procentu likmēm. Ja pašreiz katru gadu vairāk nekā 200 miljonu latu maksājam tikai par valsts parādu procentiem, tad var saprast, ka summas, par kurām ir runa, ir milzīgas. Mēģinot šeit ar pēdējā brīža ultimātiem panākt liekus miljonus, var panākt rezultātu, ka pēc tam valsts parāda procentos pārmaksājam desmitiem miljonu," atgādina Dombrovskis.
Viena no problēmām, kas sarežģī šī gada budžeta veidošanu, esot forsētā darbaspēka nodokļa samazināšana.
"Es jau toreiz koalīcijas partnerus par to brīdināju. Tagad jūs man stāstāt, cik pareizi ir mazināt nodokļus, – tas viss, protams, ir jauki, bet pēc tam, kad sāksies budžeta izdevumu daļa, vai tad jūsu pašu vadītās ministrijas ir gatavas ierobežot savus pieprasījumus? Tas jau nav tā, ka tie ir kaut kādi ministriju pieprasījumi, tas ir arī sabiedrības spiediens, kas saka, ka vajag palielināt finansējumu veselībai, celt skolotāju algas, remontēt ceļus un tā tālāk. Tā ir izšķiršanās, ja gribam mazākus nodokļus, ir jāapzinās, ka būs sliktāk atalgots publiskais sektors, mazāk pieejami veselības pakalpojumi, sliktāki ceļi. Tad jautājums, vai ar šādiem nodokļiem mēs spēsim nodrošināt kvalitatīvu šo publisko pakalpojumu, ko sabiedrība no mums sagaida," norāda premjers.
Taujāts, vai ministru atlaišanas kapacitāte šobrīd ir izsmelta, Dombrovskis uzsver, ka nav nekādu uzstādījumu, kādu ministru atlaist.
"Atsevišķi koalīcijas politiķi pavisam nesen izteicās par mani kā par samērā unikālu premjeru, kas četrarpus gados nav atlaidis nevienu ministru. Tā tiešām ir taisnība, ka bez galīgas nepieciešamības es tomēr cenšos atrast kopīgu valodu ar ministriem un arī pašreiz uzskatu, ka koalīcija darbu var turpināt. Protams, ir atsevišķi ministri, kuriem ir jāpārskata savs darba stils un kvalitāte. Protams, svarīgi ir arī panākt vienošanos par nākamā gada budžetu," saka premjers.