Valsts kontrole valdībai pārmet bērnišķību un nespēju domāt par savas rīcības sekām  (74)

Raksturojot valsts budžeta izdevumus pagājušajā gadā, viņa norādīja, ka valsts joprojām tērē līdzekļus no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tādu izdevumu segšanai, kas iepriekš ir jau paredzami un jāiekļauj budžeta izdevumos. Kā piemērus viņa minēja atalgojumu, izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu.

Valsts kontroles padomes locekle Ieva Braunfelde skaidroja, ka situācija gan ir uzlabojusies, tomēr joprojām ir konstatēti līgumos neparedzēti avansa un nodokļu maksājumi.

Otra problēma, ko novērojusi Valsts kontrole, ir politiķu un amatpersonu nespēja domāt par savas rīcības sekām. Šī problēma atklājusies saistībā ar valsts galvojumu izsniegšanu un uzraudzību, tādējādi panākot, ka gandrīz 190 miljoni latu būs jāsedz no valsts budžeta kredītņēmēju vietā. "Pieņemtie lēmumi nav izsekojami un demonstrē politiķu un amatpersonu nespēju domāt par savas rīcības sekām," sacīja Krūmiņa.

Valsts kontrolei satraucoša situācija šķiet arī saistībā ar nodokļu parādu pieaugumu. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu tie ir pieauguši par 10%, pārsniedzot vienu miljardu latu. Savukārt nepiedzenamo nodokļu parāds 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pieaudzis par 25%, bet reāli piedzenamo nodokļu parādu apjoms ir samazinājies par 25%. Tomēr Valsts kontrole uzteic Valsts ieņēmumu dienestu, norādot, ka tas ir uzlabojis parādu dzēšanas procesu un pārskata gadā ir dzēsis 92,8% parādu likvidētiem nodokļu maksātājiem.

Tomēr pārskatā nav sniegta patiesa informācija par pārmaksāto nodokļu stāvokli 2012.gada beigās. Tāpēc nav skaidri zināms, cik lielas ir pārmaksas, kuru atmaksu vēl var pieprasīt nodokļu maksātājs.

Problēmas Valsts kontrole atklājusi ne tikai ar valsts budžeta izlietošanu, bet arī pašvaldību budžetos. Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis medijus informēja, ka pašvaldības joprojām nav sakārtojušas grāmatvedības uzskaiti, nenodrošina to, ka pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par aktīvu patieso vērtību. Tāpat nav iespējams gūt pārliecību par degvielas krājumu izlietojumu, jo pašvaldībās nav pareizi organizēta dienesta transporta izmantošana. Viņš pieļāva iespēju, ka pašvaldību rīcībā esošā degviela un automašīnas tiek izmantotas privātajām vajadzībām.

Ērglis informēja, ka revidenti atsevišķās pašvaldībās konstatējuši neatbilstības ilgtermiņa finanšu ieguldījumu uzskaitē, turklāt lielas neskaidrības ir ar tehnoloģisko iekārtu, mašīnu un mazvērtīgā inventāra uzskaitīšanu atbilstošos ekonomiskās klasifikācijas kodos. Tāpat pašvaldības nav pabeigušas uzskaitīt tām piederošos ceļus, bet transporta būvēm tiek noteiktas neatbilstošas nolietojuma normas vai tās uzskaitē tiek ņemtas nulles vērtībā.

Komentējot situāciju ar pašvaldību un ministriju pārskatiem, Krūmiņa atzina, ka ministrijās situācija, salīdzinājumā ar 2011.gadu ir uzlabojusies, savukārt ar pašvaldībām joprojām ir problēmas.