Latvijai savs pretendents iecelšanai svēto kārtā – bīskaps Sloskāns; Rīgā viņa vārdā nosauks ielu  (106)

Sloskāns ir pirmais latvietis, pēc kura nāves Vatikānā oficiāli sācies beatifikācijas process, lai viņu atzītu par svēto. Sloskāna kanonizācijas process ir sākts 2000.gadā, bet 2004.gada 20. decembrī ar pāvesta Jāņa Pāvila II dokumentu atzīta Sloskāna "tikumu varonība" un tagad viņš tiek dēvēts par godināmo, kas pirmais solis ceļā uz viņa atzīšanu par svēto, kam nepieciešami divi baznīcas oficiāli atzīti brīnumi, kas notikuši ar viņa aizbildniecību. Patlaban pirmais brīnums vēl tiek vērtēts atbildīgajās Vatikāna instancēs.

Komisija, kas Vatikānā nodarbojas ar beatifikācijas lietām, vērtē, vai par autentisku uzskatāma kāda vīrieša dziedināšana, kurš bijis nedziedināmi slims un turklāt to atzinuši profesionāli ārsti, lūdzis ar Sloskāna starpniecību dziedināšanu un to saņēmis. Šajā procesā ir svarīgi, ka komisijā, kas atzīst izdziedināšanu, ir arī neticīgi ārsti.

Latvijas Romas katoļu baznīca šonedēļ ar vairākiem pasākumiem paredzējusi godināt Sloskāna piemiņu - ceturtdien Pārdaugavā, Ojāra Vācieša ielā, Rīgas Katoļu ģimnāzijas teritorijā, tiks atklāta viņa vārdā nosaukta iela, bet ģimnāzijas telpās durvis vērs "Vajātās Baznīcas mocekļu un ticības liecinieku piemiņas istaba", kurā būs apskatāmas Sloskāna personīgās lietas, liturģiskais apģērbs un priesteriskās kalpošanas lietas, vēsturiskas fotogrāfijas, kā arī dokumenti no Vatikāna II koncila, kurā viņš personīgi piedalījās. Piemiņas istaba būs veltīta arī citu konfesiju mocekļiem un ticības lieciniekiem.

4. oktobrī plkst. 16 Latvijas Romas Katoļu Baznīca un Rīgas Latviešu biedrība kopīgi rīkos konferenci „Patiesība un piedošana". Tās mērķis ir ar dvēseles acīm un caur latviešu bīskapa B. Sloskāna dzīves prizmu saskatīt savu stāju kā tautai un sabiedrībai un censties noformulēt, kas veido mūsu nācijas gara kodolu. Konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA), Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Boļeslava Sloskāna fonda Latvijā vadītājs, teoloģijas zinātņu doktors Andris Marija Jerumanis, Okupācijas muzeja direktora vietnieks, vēstures zinātņu doktors Ritvars Jansons, represētā Lidija Doroņina - Lasmane, Aleksandra Meņa labdarības fonda vadītāja Natālija Boļšakova, kinorežisore Dzidra Smiltēna, dzejniece Anna Rancāne.

Sloskāns dzimis 1893. gada 31. augustā Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā. Par priesteri viņš kļuva 1917. gadā Pēterpilī. Tā kā revolūcijas laikā Pēterpilī priesteru trūka, viņš pēc studijām neatgriezās Latvijā, bet savu kalpojumu sāka tur. Sākās ticīgo un garīdznieku vajāšanas un 1926. gadā Padomju Savienībā vairs nebija palicis neviens bīskaps. Tāpēc pāvests Pijs XI slepenībā par bīskapiem nolēma iesvētīt priesterus, kas bija Padomju Savienībā.

Viens no tiem bija Sloskāns, kuram 33 gadu vecumā uzticēja atbildību par Minskas un Mogiļevas diecēzi. Jau 1927. gada 17. septembrī viņš tika arestēts un nepatiesi apsūdzēts spiegošanā. Sešus gadus viņš pavadīja 17 dažādos cietumos Solovkos un Sibīrijā - līdz 1933. gada 22. janvārim, kad Latvijas valdība viņu atbrīvoja, apmainot pret Padomju Savienības spiegu Stahovski.

Otrā pasaules kara laikā Sloskāns bija spiests atstāt dzimteni vēl vienu reizi. Dzīvojot trimdā Vācijā un Beļģijā, bīskaps nezaudēja mīlestību pret savu valsti, vienmēr atgādināja, ka Baznīca māca mīlēt savu tēvzemi. Viņš rūpējās par jauno priesteru un laju izglītošanos, jo zināja, ka neatkarību atguvušai Latvijai būs nepieciešami zināšanām bagāti cilvēki. Viņš kļuva par vienu no pazīstamākajiem pagājušā gadsimta latviešiem Rietumeiropā, kurš darīja zināmu plašākai pasaulei Padomju Savienības tautu likteni.

Sloskāns akcentējis, ka Latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem.

Jau vēstīts, ka Vatikāns šonedēļ paziņojis: mirušie Romas pāvesti Jānis Pāvils II un Jānis XXIII par svētajiem tiks pasludināti 2014. gada 27. aprīlī.