Pati Veronika stāsta, ka visa dzīve pagājusi, strādājot kolhozā. No vīriešiem ģimenē bijis tikai tēvs, kas audzinājis trīs meitas, no tām - Veronika pati jaunākā. Ilgdzīvotāja joprojām dzīvo kopā ar māsasdēlu Konstantīnu un viņa ģimeni. Pašas acis vēl redz gan ceļu, gan laukus, un ausis dzird mazmeitas Darjas jautrās čalas.
Veronikai pašai nav bijis bērnu, Konstantīnam viņa pateicas par dzīves laikā dāvāto sirds siltumu: „Esmu laimīgs cilvēks, jo esmu ģimenē, starp savējiem. Man ir ļoti labs māsas dēls. Cits tādu dēlu nevar vēlēties, cik viņš man labs. Lai Dievs viņam dod veselību. Tagad man nav it nekādu bēdu. Māsas dēlam laba sieva, gādīgs dēls, burvīga mazmeita. Par visu dzīvē pateicos Dievam un labiem cilvēkiem, kas mani neaizmirst.”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit