Tolaik nedaudz vairāk kā 20 gadus vecais "Helsinki – 86" aktīvists Konstantīns Pupurs 1988.gada 14.jūnijā bija gana drosmīgs, lai pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē, neraugoties uz vairākiem oficiālās PSRS varas mēģinājumiem apturēt gājienu, nesa tagadējo Latvijas Republikas nacionālo karogu cauri visai Rīgai - no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem.
Pēc šī gājiena viņam un viņa mātei PSRS varas iestādes lika divu nedēļu laikā atstāt valsti. Atņemta pilsonība, daudzus gadus ilgs ceļojums pa svešām zemēm, dzīve piespiedu emigrācijā - tā bija cena, ko viņam nācās maksāt par salīdzinoši īso gājienu ar pirmo reizi virs galvas paceltu aizliegtu simbolu - vējā plandošu sarkanbaltsarkanu karogu.
Karoga oficiālas pacelšanas iespēju, tāpat kā tiesības runāt latviski, izcīnījusi pirms 25 gadiem - 1988.gada 8.oktobrī - dibinātā Latvijas Tautas fronte, kuras jubileju jau piektdien, 4.oktobrī, vērienīgos pasākumos sāks atzīmēt Latvijā. Valsts karogs šajos pasākumos atgādinās par piedzīvoto, kā arī varbūt kādam liks padomāt par to, ko tagad, 2013.gadā, nozīmē ideāli un simboli, arī labi pazīstamais jau par ikdienu kļuvušais karogs, ko cita starpā, redzam arī atveidotu arī LTF emblēmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!