Valsts negrib turpmāk maksāt no budžeta kompensācijas investīciju strīdos  (7)

Valsts kancelejas sniegtā informācija liecina, ka aktīva tiesvedība šobrīd norit divos starptautiskos investīciju strīdos. Kāds Šveices pilsonis un tam piederoša Britu Virdžīnu salās reģistrēta ofšorkompānija prasa no valsts 14 miljonus latu. Ārzonas firma sašutusi, ka "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas laikā banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – liegusi manuāli izpildīt internetbankā pieteiktos maksājumus, uzskatot, ka tie ir nelegālas naudas darījumi.

Otra lieta ir daudz senāka un paguvusi nozust no ziņu virsrakstiem. Lietuvas kompānija "E Energija" iesniegusi investīciju prasību pret valsti 5 miljonu latu apmērā par to, ka kompānija pirms pieciem gadiem it kā "izmesta" no Rēzeknes siltumapgādes biznesa.

Lai arī procesi tikai sākušies, no valsts budžeta tie jau kopā prasījuši nepilnus 100 000 latu, vēsta "de facto". Situācija gan iezīmē netaisnu sistēmu, jo strīdi, radušies tā saukto neatkarīgo iestāžu, piemēram, Rēzeknes gadījumā pašvaldības dēļ, taču atbild visi nodokļu maksātāji.

"Ir jābūt kaut kādam risinājumam un mehānismam, kā arī šī iestāde sajūt savu atbildību, jo, ja likums ir pateicis, ka viņi savu lēmumu pieņemšanas procedūrā ir neatkarīgi, autonomi, viņiem nav jākonsultējas ar citiem, tad arī ir jābūt atbildībai pēc tam," likuma izmaiņu nepieciešamību skaidroja TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

Turpmāk plānots noteikt, ka arbitrāžā piedzītā naudas summa kā arī tiesāšanās izdevumi jāsedz nevis no valsts kopējā maka, bet gan no konkrētās iestādes budžeta. Rēzeknes gadījumā tie var sasniegt pat 6 miljonus latu, kas ir ceturtā daļa pilsētas gada budžeta.

"Tas galvenais mērķis ir tāds, lai nodrošinātu to, ka neatkarīgās iestādes ir arī finansiāli ar neitrālu ietekmi uz valsts budžetu, jo diez vai arī Saeima, pieņemot likumus par neatkarīgajām iestādēm - pašvaldībām, regulatoriem utt., diez vai ir domājušas par tādu situāciju, ka šīs te neatkarīgās iestādes varētu radīt zaudējumus valsts budžetā," sacīja Valsts kancelejas direktores palīgs Ivars Mēkons.

Savukārt pašvaldības par ieceri nebūt nav sajūsmā. Rēzeknē strīds ar lietuviešiem piederošo "Latgales enerģiju" uzkarsa 2008.gadā, kad pilsēta ziemas sezonā varēja palikt bez apkures. Strīds noslēdzās ar kompānijai nodoto katlu māju pārņemšanu. Dome tagad apgalvo – atklājies, ka lietuvieši solītas investīcijas siltumapgādē nemaz īsti nebija veikuši un katlu mājas pašvaldība vēlāk rekonstruēja par saviem līdzekļiem, atgādina raidījums.

Līdz šim visās pašmāju tiesās Rēzeknei arī izdevies pierādīt savu taisnību, tāpēc par iespējamu investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu tā nevēlas atbildēt. Galu galā līgumus slēgusi nevis dome, bet gan Saeima.

"Tas nozīmē, vai kaut kas nav tā ar mūsu likumdošanu vai ka tomēr jāmeklē problēmu kaut kur citur, varbūt mēs neatbilstoši mūsu likumdošanai slēdzam starptautiskus līgumus, arī tas var būt par iemeslu. Bet viennozīmīgi viss, kas notiek tagad arbitrāžas tiesā, tā ir valsts kompetence," "de facto" sacīja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC).

Šādam viedoklim gan nepiekrīt ne VK, ne TM, jo, kā sacīja Medina, "arī likumus nosacīti pieņem kāds cits, un vai tad mēs neatbildam? Krimināllikumu pieņēma Saeima, vai tad Saeimai būtu jāatbild, ka kāds izdara kādu noziegumu, taču ne."

Līdz ar to Rēzeknei ir lielas iespējas kļūt par pirmo neatkarīgo iestādi, kurai par sastrādāto negatīva arbitrāžas lēmuma gadījumā nāksies atbildēt pašai. Šobrīd likumprojekts jau gandrīz uzrakstīts, vēl tikai esot jāpanāk vienošanās par veidu, kā naudu valsts budžetam šādos gadījumos atmaksāt – visu uzreiz vai vairāku gadu garumā.

"de facto" zināms, ka ieceres virzība uz laiku gan apturēta – sakaitētā budžeta pieņemšanas procesa dēļ – taču tiklīdz budžeta jautājumi tiks atrisināti, likuma izmaiņas virzīšot tālāk – plānots, ka jau līdz gada beigām tās iesniegs Saeimā.