'Sastrēgumstunda': Ušakovs un sabiedriskais transports  (56)

Problēma

Diskusijā bija divas puses: pozīcija, proti, Ušakovs, un opozīcija – visi pārējie. Vieni atbalsta, otri iebilst. Bet par ko ir strīds? Ikreiz, kad kaut kas tiek darīts, to dara ar mērķi atrisināt kādu problēmu. Piemēram, pilošs krāns var tikt definēts kā problēma, kuru ir nepieciešams risināt.

Bet kāds problēmjautājums tad tika apspriests šajā diskusijā? Kādas iespējamās problēmas Ušakovs savā ievadrunā piedāvāja? Vai problēma ir tā, ka Rīgā strādā 480 tūkstoši cilvēku, no kuriem 230 tūkstoši nav deklarēti Rīgā? Vai problēma ir tā, ka 100 tūkstoši dzīvo Rīgā, bet tur nav deklarēti? Vai problēma ir apstāklī, ka 250 miljoni latu Rīgā iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek pārskaitīti citām pašvaldībām. Varbūt problēma ir, ka brauciena pašizmaksa ir 70 santīmu, bet nerīdzinieki maksā par biļeti 50 santīmus? Varbūt problēma ir tajā, ka pašvaldībai jādotē sabiedriskais transports? Kā redzams, nav skaidrs, kāda ir problēma, līdz ar to nav skaidrs, par ko īsti tālāk diskutēt. Teorētiski diskusijas temats te var būt jebkāds: sākot ar pašvaldības izlīdzināšanas fondu un beidzot ar braucienu sabiedriskajā transportā. Kādu tad no visām problēmām Ušakovs grib atrisināt, ieviešot dārgākas biļetes nerīdziniekiem?

Ja problēma nav skaidri definēta, tad nav iespējams arī turpināt konstruktīvu diskusiju. Problēmu ir tik daudz, ka katrs izvēlas stāstīt par to, kas pašam liekas svarīgāk. Rezultātā nevienu problēmu tā arī neizdiskutē un nenonāk pie slēdziena par to, ko labāk darīt vai tieši otrādi – nedarīt. Ušakovs izdarīja tieši to, ko "daiļrunīgam" politiķim jādara situācijās, kad nav vēlēšanās pamatot savu lēmumu un norādīt īsto iemeslu. Tad atliek tikai norādīt kaudzi citu problēmu, kas kaut kādā mērā ir saistītas ar pieņemto lēmumu.

Argumenti

Tā kā problēma līdz galam netika definēta, paskatīsimies uz argumentiem. Argumentu būtība diskusijā ir parādīt, kāpēc problēma jārisina vienā vai otrā veidā un kas no tā iegūs, bet kas – zaudēs. Piemēram, ja problēma ir pilošs krāns, tad viens no problēmas risināšanas veidiem ir to salabot. Izmantojot argumentus, mēs pamatojam, kāpēc nolēmām labot krānu. Salabojot krānu, pirmkārt, maksāsim mazāk par ūdeni, otrkārt, netraucēs pilošā ūdens skaņa, utt.

Tā kā Ušakovs vēlas pieņemt lēmumu, ka nerīdzinieki maksās vairāk par sabiedriskā transporta biļetēm, no tā mēs varētu secināt, ka problēma ir, ka rīdzinieki dotē nerīdzinieku braucienus ar sabiedrisko transportu. Kā tad tiek pamatots šis viedoklis? Pirmkārt, tā kā brauciena pašizmaksa ir 70 santīmu, bet par biļeti visi maksā 50 santīmus, tad starpību 20 santīmus samaksā no Rīgas domes budžeta dotāciju veidā. Budžetā naudu, savukārt, iemaksā Rīgā deklarētie cilvēki iedzīvotāju ienākuma nodokļu veidā un citu nodokļu veidā. Tad sanāk, ka šos 20 santīmus par nerīdzinieka braucienu samaksā rīdzinieki, un tas nav taisnīgi. Otrs arguments – palielinot biļešu cenas nerīdziniekiem, daļa no tiem deklarēsies Rīgā un līdz ar to maksās nodokļus Rīgas budžetā. Rezultātā Rīgai būs vairāk naudas, lai attīstītu pilsētu. Kaut gan šeit parādās Ušakova nekonsekvence, kurš brīdi vēlāk saka, ka viņa mērķis nav pārdalīt citu pašvaldību ienākumus par labu Rīgai.

Savukārt opozīcija, uzskaitot negatīvās lēmuma sekas, piedāvāja šādus argumentus. Pirmkārt, mazās pašvaldības var bankrotēt, ja Rīgā strādājošie iedzīvotāji no tām pārdeklarēsies, lai varētu braukāt pa Rīgu lētāk. Otrkārt, nerīdzinieki jau tagad uztur Rīgu, pērkot preces un pakalpojumus Rīgā, kā dēļ ir attīstīta uzņēmējdarbība, mazs bezdarbs, uzņēmēju sakārtota vide, un tā rezultātā nauda nonāk Rīgas budžetā. Treškārt, tiks veicināti nelegālie pārvadātāji, kas pārvadās nerīdziniekus. Tas redzams jau tagad, un būs vēl vairāk, jo nerīdziniekiem biļetes kļūs ievērojami dārgākas. Ceturtkārt, nerīdzinieki, kuriem par braucienu jāmaksā dārgāk, jutīsies mazvērtīgāki un uzskatīs, ka ar savām dārgajām biļetēm uztur rīdziniekiem brīvbiļetes. Piektkārt, uzņēmēji centīsies savus uzņēmumus pārcelt ārpus Rīgas un iedzīvotāji centīsies neapmeklēt Rīgu, tādējādi Rīga zaudēs, nevis iegūs. Sestkārt, nerīdzinieki dosies uz Rīgu ar savām mašīnām, tāpēc Rīgā būs lielāki sastrēgumi. Šie apgalvojumi tā arī netika pamatoti, jo pamatošana prasa pierādīt, ka viss tas tik tiešām notiks ar lielu varbūtību.

Viedokļu sadursme

Tikuši galā ar problēmas definēšanu, kā arī pozīcijas un opozīcijas argumentiem, mēs nonākam līdz viedokļu sadursmei. Viedokļu sadursmē tiek noskaidrots, cik pamatota ir problēma un vai argumenti ir ticami un pamatoti, proti, vai tiek apšaubīts oponenta viedoklis, jo, ja jūs neapšaubāt oponenta teikto, tad jūs tam piekrītat.

Šajā diskusijā oponenti mēģināja norādīt, ka Ušakova definētā problēma nav vis tas, ka rīdzinieki dotē nerīdzinieku braucienus, bet tas, ka Rīgai ir nepieciešama nauda, un to viņi vēlas iegūt, spiežot nerīdziniekus deklarēties Rīgā. Faktiski tika mēģināts novirzīt diskusiju uz tās problēmas apspriešanu, no kuras Ušakovs mēģināja izvairīties. Papildus vēl tika apšaubīts tas, ka Rīga maksā citām pašvaldībām 250 miljonus, jo daudzi uzņēmumi ir tikai deklarēti Rīgā, bet strādā pavisam citās pašvaldībās, piemēram, "Latvenergo", "Latvijas valsts meži", bet uzskaitē darbinieku nodokļu nauda tikai iziet caur Rīgu, jo tāda ir uzskaites prasība. Tāpēc patiesais naudas apjoms ir krietni mazāks.

Argumentu līmenī vispār nenotika nekāda sadursme. Oponenti nemaz necentās apstrīdēt otras puses argumentu pamatotību. Kaut gan iespējas neapšaubāmi bija.

Piemēram, Ušakova argumentācija balstījās apgalvojumā, ka nav taisnīgi, ja kāds cilvēks, kurš maksā nodokļus, dotē nodokļu nemaksātāja braucienus ar sabiedrisko transportu. Bet Ušakovs jau nemaz nepiedāvā likvidēt šo netaisnību, nosakot, ka lēts sabiedriskais transports būs tikai tiem cilvēkiem, kuri tik tiešām maksā nodokļus Rīgā. Kā nekā pa lēto varēs braukt arī visi Latvijas bezdarbnieki un aplokšņu algu saņēmēji, jo maksāt Rīgā nodokļus jau nemaz nevajag, vajag tikai deklarēt dzīvesvietu. Tātad "netaisnība" jau nekur nepazūd.

Atbildot uz jautājumu, vai šā lēmuma pieņemšanas gadījumā dotācijas "Rīgas satiksmei" palielināsies, Ušakovs atbildēja, ka dotācijas nemainīsies. Ienākumu samazināšanos tāpēc, ka rīdzinieki brauks lētāk, kompensēs nerīdzinieki ar dārgākām biļetēm. Redzams, ka šis apgalvojums ir maz pamatots, jo nerīdzinieki tā vietā, lai maksātu par dārgajām biļetēm, var deklarēties Rīgā un braukt pa lēto, izvēlēties braukt ar savu mašīnu, nelegāliem pārvadātājiem, ar divriteni, iet kājām, kā arī mainīt darbavietu vai strādāt attālināti. Tas viss, pat palielinot nerīdziniekiem biļešu cenas, kopumā var samazināt ienākumus, jo nerīdzinieki brauks mazāk. Savukārt ienākumi no rīdziniekiem samazināsies, jo biļetes kļūs nedaudz lētākas, bet diez vai rīdzinieki sāks braukāt vairāk, jo tie, kam vajag, jau tagad izmanto sabiedrisko transportu. Tātad ienākumi no biļetēm samazināsies, līdz ar to palielināsies nepieciešamība pēc dotācijām. Bet, tā kā neviens neiebilda, tad laikam visi piekrita Ušakova apgalvojumam.

Savukārt Ušakovs varēja iebilst par nelegālo pārvadātāju uzplaukumu, jo lētākas biļetes varētu motivēt rīdziniekus izmantot vairāk sabiedrisko transportu, nevis nelegālos pārvadātājus. Bet tādas iebildes arī nebija, tātad Ušakovs piekrīt, ka nelegālie viennozīmīgi plauks.

Varēja arī atspēkot argumentu, ka nerīdzinieki dosies uz Rīgu ar savām mašīnām, kā dēļ Rīgā būs lielāki sastrēgumi, jo, ja cilvēkam ir tik daudz naudas, ka viņš var atļauties iegādāties automašīnu un maksāt par degvielu, tad šis cilvēks ir pietiekami turīgs. Šie ļaudis jau tagad izvēlas sev piemērotāko transporta veidu atkarībā no tā, kas viņiem ir ērtāk. Turīgi cilvēki savu izvēli nemainīs tāpēc vien, ka biļetes cena ir mazliet dārgāka.

Līdzīgi varēja arī iebilst, ka uzņēmēji centīsies savus uzņēmumus pārcelt ārpus Rīgas un iedzīvotāji centīsies neapmeklēt Rīgu, jo uzņēmējiem galvenais ir, lai pilsētā būtu daudz maksātspējīgu potenciālo klientu, lai pilsētā būtu iespējas strādāt un nopelnīt, lai tur būtu mazs bezdarbs. Izdevumi par sabiedrisko transportu šajā lēmumā par to, kurā pilsētā strādāt un attīstīt savu biznesu, ir sekundāri.

Tādā veidā varētu strīdēties par visiem argumentiem, lai saprastu, kuri patiešām ir būtiski un svarīgi un kuri – tikai aiz matiem pievilkti. Izanalizējot argumentus, kļūst redzams, ka cilvēki prot runāt un skaisti izskatīties, bet šajā diskusijā satura – "sausā atlikuma" – nebija nekāda.

Nobeigumā vēl viens jautājums. Ušakovs visu savu lēmuma aizstāvības līniju balsta tajā, ka rīdzinieki dotē nerīdziniekus, ka par katru nerīdzinieka braucienu Rīgas dome no budžeta piemaksā 20 santīmus. Ja šo loģiku paturpina, tad jau Rīgas dome ir ieinteresēta, lai nerīdzinieki brauktu pēc iespējas mazāk, jo tad samazinātos nepieciešamie dotācijas apmēri. Pirmajā mirklī tas var likties loģiski, bet īstenībā, no ekonomikas viedokļa raugoties, tas ir absurdi.

Patiesā situācija ir tāda, ka sabiedriskais transports jāskata kā vesela sistēma, kas katru gadu izmaksā vienu un to pašu summu, kura rodas, autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem braucot pa noteiktiem maršrutiem ar noteiktu periodiskumu. Šo summu maz ietekmē tas, cik pasažieri brauc. Jo, neskatoties uz pasažieru skaitu autobusā, par autobusu jāmaksā viena un tā pati līzinga summa, alga vadītājam, degvielas rēķins utt. Ekonomikas terminos runājot, sabiedriskā transporta cenu veido pastāvīgās izmaksas. Tā kā izdevumi ir nemainīgi, tad, lai mazāk būtu jādotē no pašvaldības budžeta, ir nepieciešams, lai ar katru autobusu brauktu pēc iespējas vairāk pasažieru.

Rezultātā katrs nerīdzinieks, kas brauc ar sabiedrisko transportu, palielina "Rīgas satiksmes" ienākumus un samazina nepieciešamību to subsidēt no Rīgas budžeta. Faktiski sanāk, ka nevis rīdzinieki dotē nerīdziniekus, bet otrādi. Ja tagad, Ušakova loģikai sekojot, no sabiedriskā transporta pazustu visi nerīdzinieki, Rīgas domes dotāciju apjoms nevis samazinātos, bet būtiski palielinātos. Protams, paliek arī otrs variants – samazināt reisu biežumu vai pat likvidēt daļu no maršrutiem. Bet diez vai rīdzinieki būtu sajūsmā, ja pieturās nāktos stāvēt ievērojami ilgāk.

Patiesā problēma, par kuru tā arī netika runāts, ir nespēja ar nodokļiem uzturēt Rīgu. Rīga ir liela, bet iedzīvotāju skaits tikai samazinās. Lai uzturētu esošo pilsētas infrastruktūru, katru gadu jāiegulda ceļos, ūdensvados, skolās utt. viena un tā pati summa, bet, tā kā iedzīvotāju skaits samazinās, to nav iespējams izdarīt, jo nodokļu ieņēmumi arī krītas. Tāpēc arī šis izmisīgais mēģinājums piedabūt cilvēkus deklarēties Rīgā. Tomēr tas nevis atrisina problēmu, bet to atliek. Kāpēc pašvaldība būvē sociālās mājas kaut kur Imantas un Dreiliņu nomalē, uz kurieni jābūvē jauni ceļi, ūdensvadi, jāierīko sabiedriskais transports, ja pilsētas centrālajā daļā stāv daudz tukšu māju un neapbūvētu zemesgabalu, pie kuriem visa infrastruktūra jau ir? Cerams, par to kādreiz būs cita diskusija.