Latvija ir zinātnei nelabvēlīga valsts, uzskata akadēmiķis Stradiņš  (47)

Stradiņš diskusijā „Kāpēc mūslaiku zinātnieki varētu vēlēties dzīvot apgaismības laikmetā?" atzina, ka "mēs nevaram būt patērētāji svešām lietām. Mums ir jādod.

Diskusijā, salīdzinot mūsdienas ar apgaismības laikmetu, tika atzīts, ka ir mainījusies, piemēram, mecenātisma loma, portāls "Delfi" uzzināja Latvijas Universitātes Preses centrā.

Diskusijas dalībnieki norādījuši, ka šobrīd tīru zinātnes un izglītības mecenātismu ir nomainījis mārketings un sponsorēšana, kad ziedotājiem svarīga liela publicitāte, tādejādi lielākoties tiek atbalstīti izklaides un sporta pasākumi, bet novārtā atstāti tie, kuriem nevar veikt tik lielu publicitāti vai augļus varēs redzēt tikai pēc vairākiem desmitiem gadu.

"Sabiedrība prasa - kāda būs ekonomiskā atdeve? Bet tāda nekad un nekur nebūs. Starp zinātnieku ir jābūt pārnesei un to nav izdevies ieskaidrot ne politiķiem, ne sabiedrībai. Zinātnes atdeve ir jāmēra ilgtermiņā un sadarbībā ar citām nozarēm," diskusijā norādījis Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Ideju organizēt šo ekspertu diskusiju rosināja akadēmiķa Stradiņa vārdi intervijā LU žurnālam "Alma Mater" teiktais, ka pasaule apgaismības laikmetā šķita saprotamāka un, ka viņam būtu paticis dzīvot šajā laikmetā. "Tas bija laiks, ka cilvēki izkūņojās no viduslaiku tumsonības un veidojās modernā pasaule," norādījis Stradiņš.

LU sadarbībā ar Rundāles pils muzeju rīkotajā diskusijā, kas organizēta par godu nozīmīgai Stradiņa jubilejai, piedalījās pats Stradiņš, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, LU rektors Mārcis Auziņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdētājs Juris Ekmanis, Kalviņš, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, mecenāts un uzņēmējs Vilis Vītols, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Stradiņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas dibinātājs, bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" vadītājs un daudzu Latvijas zinātnei veltītu pētījumu autors. 1995. gadā viņam piešķirts valsts augstākais apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

LU dibināta 1919.gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Visas vairāk nekā 130 LU īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs.

Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.