Kā lai sauc šo filmu – mēmais kino, skaņu filma? Tas ir kaut kas pa vidu – apvienots no visa pa druskai. Var to saukt arī par fotostāstu, jo no filmas trim daļām lielākā daļa ir fotogrāfiju ekranizējums, kam piemeklēts atbilstīgs teksts (tekstu lasa lubāniete Elīna Igaune) un ierakstīta mūzika senlaicīgā skanējumā – tiešām liekas, ka esam atgriezušies pagātnē. Tas viss samontēts kopā un tiek rādīts uz lielā ekrāna. Ir arī kustīgās bildes – izmantoti kinoamatiera Vasilija Šilova un paša Elmāra Saukas uzņemtie kinomateriāli.
Elmāra Saukas atveidotajā filmstāstā ir patiesi notikumi Lubānas dzīvē, darbojas reāli tēli. Slavenie Aiviekstes regulēšanas darbi savulaik uz Lubānu atveduši Elmāra Saukas tēvu, tēva brāli. Šeit nodibinātas ģimenes un bagara "Spēkonis" montēšanas darbu laikā Lubānā pasaulē nācis arī pats filmas autors Elmārs Sauka. Varbūt tieši tāpēc Aiviekstes bagarēšanas darbiem atvēlēta diezgan nozīmīga vieta (izmantots daudz fotogrāfiju).