Dzimtā Lubāna kinoamatiera Elmāra Saukas skatījumā  (3)

Kā lai sauc šo filmu – mēmais kino, skaņu filma? Tas ir kaut kas pa vidu – apvienots no visa pa druskai. Var to saukt arī par fotostāstu, jo no filmas trim daļām lielākā daļa ir fotogrāfiju ekranizējums, kam piemeklēts atbilstīgs teksts (tekstu lasa lubāniete Elīna Igaune) un ierakstīta mūzika senlaicīgā skanējumā – tiešām liekas, ka esam atgriezušies pagātnē. Tas viss samontēts kopā un tiek rādīts uz lielā ekrāna. Ir arī kustīgās bildes – izmantoti kinoamatiera Vasilija Šilova un paša Elmāra Saukas uzņemtie kinomateriāli.

Elmāra Saukas atveidotajā filmstāstā ir patiesi notikumi Lubānas dzīvē, darbojas reāli tēli. Slavenie Aiviekstes regulēšanas darbi savulaik uz Lubānu atveduši Elmāra Saukas tēvu, tēva brāli. Šeit nodibinātas ģimenes un bagara "Spēkonis" montēšanas darbu laikā Lubānā pasaulē nācis arī pats filmas autors Elmārs Sauka. Varbūt tieši tāpēc Aiviekstes bagarēšanas darbiem atvēlēta diezgan nozīmīga vieta (izmantots daudz fotogrāfiju).

Ir arī fotomateriāls par citiem vēsturiskiem notikumiem: prezidenta Kārļa Ulmaņa ciemošanās Lubānā, plūdu novēršanas darbi, Aiviekstes tilta Lubānā likteņgaitas, laivu – koceņu - izgatavošana, pirmās lidmašīnas piespiedu ciemošanās, Herberta Cukura tāllidojumi, vilciena ienākšana Lubānā, rudens talkas un traktori "Fordson" zemniekiem, sabiedriskās organizācijas Lubānas ziedu laikos un tagad, Lāčplēša Kara ordeņa un Dzelzs Krusta kavalieri, pieminēts ornitologs Vilks, lubānieši kara un okupācijas laikos, vidusskolēni pretošanās kustībā, veiksmīgā padomju saimniecība "Lubāna", Lubānas kokapstrādes uzņēmumu ziedu laiki un norieti, atmodas laika sabiedriskās organizācijas, Lubānas iestādes un pašdarbības kolektīvi utt.

Elmārs Sauka vairāk stāsta par notikumiem, kas viņu personīgi ieinteresējuši, ieintriģējuši papētīt dziļāk, kas bijis pirms viņa piedzimšanas. Visi notikumi saistīti ar Lubānu, parāda tos fotomateriālos. Vēlāk dažādi notikumi Lubānā, kuros piedalījies arī pats filmas autors, iemūžināti kinolentē.

Daudzus gadus Elmāra sabiedrotā ir 16 mm filmkamera, bet, sākoties digitalizācijas laikam, viņš sācis izmantot arī modernu mūsdienīgu tehniku. Tā kā pārsvarā visi materiāli safilmēti ar veco kameru, bija jāapgūst un jāizpēta, kā šos materiālus digitalizēt, jo, kā zinām, filmas, kas uzņemtas ar 16 mm filmkameru, var saukt par mēmajām filmām. Lielu daļu veco filmmateriālu Elmārs ar videokameru pārfilmējis no ekrāna, līdz ar to kvalitāte nav tik laba. "Interesants, bet ļoti darbietilpīgs process," atzīst kinoamatieris.

Publika īpaši atdzīvojās filmas trešās daļas laikā, kad uz ekrāna parādījās tā saucamās dzīvās bildes un daudzi no klātesošajiem ekrānā ieraudzīja sevi, kaimiņus, bijušos darbabiedrus...

Klātesošajiem, kas bija ieradušies uz filmstāsta pirmizrādi, radās jautājumi, kāpēc tieši šie notikumi un ne citi, kāpēc tieši tās fotogrāfijas un ne citas, kā saka: apetīte rodas ēdot – gribas redzēt daudz vairāk.

Interesanta un stāstīšanas vērta ir Lubānas ugunsdzēsēju vēsture; savas tradīcijas, reformas un dažādas interesantas lietas notikušas medicīnas nozarē; veselu filmu var radīt par mežsaimniecības nozari; Lubānā notikušas arī motosacīkstes... Bet šai filmai nav bijis uzdevums aptvert visu Lubānas vēsturi pilnībā.

Elmāra Saukas filma ir subjektīvs skatījums uz notikumiem. Ir nepieciešami arī nelieli precizējumi par atsevišķiem faktiem. Tomēr galvenais – var tikai apbrīnot kinoamatiera Elmāra Saukas pacietību un neatlaidību, radot filmstāstu par Lubānas vēsturi.

Vai būs turpinājums šim darbietilpīgajam procesam, autors nezina. To rādīs laiks un iespējas, bet vislielākais gandarījums Elmāram Saukam ir par to, ka izdevies attaisnot to cilvēku cerības, kas viņam snieguši atbalstu filmas tapšanā. Vēl esot safilmēts materiāls vairākām filmām par politiski represēto, LNKB un Daugavas vanagu pasākumiem, ir materiāls arī par leģionāru un zemessargu gaitām.

Elmārs Sauka par sava darba pirmizrādi saka šādus vārdus: "Tas ir kaut kas jauns Lubānā – pirmoreiz skatītāji dodas uz kino ar "groziņiem". Filma ilgst trīs stundas (tai ir trīs daļas). Pēc katras filmas daļas ir starpbrīdis pusstundas garumā, kurā muzicē Lubānas kultūras nama lauku kapela "Meldiņš" un skatītāji jaukā atmosfērā bauda savu groziņu saturu un dejo. Fonā tiek atskaņots arī Miķeļa Gruzīša un Gunta Dzilnas dziedājums."

Pa šo laiku, kopš Elmārs filmējis ar savu veco kameru, izlietota kinolente 20 km garumā.

Elmārs Sauka ir Lubānas patriots – sava dokumentālā kinostāsta pirmizrādes laikā viņa svārku atloku rotāja sarkanbaltsarkans simbols lentītes veidā, un viņam ir savs skatījums, ko gribētu redzēt Lubānas vēsturisko liecību izstāžu zālē, jo jau daudzus gadus viņš ir aktīvi darbojies, lai Lubānā taptu muzejs.