'Vienoti Latvijai - TB/LNNK' dibināšanas kongress - 5
Foto: F64
Nacionālā Apvienība (NA) kategoriski nepiekrīt pārējo koalīcijas partiju atbalstītajam piedāvājumam termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos noteikt kvotu 1000 darījumu gadā.

To pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes paziņoja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, uzsverot, ka viņa personiskais viedoklis ir, ka tādā gadījumā NA nevar balsot par 2014. gada valsts budžetu un turpināt darbu valdībā.

Par NA tālāko rīcību gan vēl jālemj partijas valdei, tomēr Dzintars uzskata, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais termiņuzturēšanās atļauju "tirdzniecības" ierobežošanas variants ir nepieņemams.

"Tas paredz nevis pakāpeniski apturēt šo sistēmu, bet gan trīs gadus saglabāt "status quo"," pauda Dzintars, norādot, ka NA vēl varētu piekrist kompromisam, ko nedēļas nogalē piedāvājis premjers Valdis Dombrovskis (V) – kvotu nākamajam gadam noteikt 700 darījumu apmērā, bet turpmāk to samazināt.

Dzintars arī lika noprast, ka aiz "Vienotības" un Reformu partijas (RP) pārstāvju nevēlēšanās apturēt uzturēšanās atļauju "tirdzniecību" stāv kādu ekonomisko grupējumu intereses, ironiski norādot, ka RP savulaik bijusi gatava ar tankiem ievilkt valdībā "Saskaņas centru", bet tagad laikam izvēlējusies buldozeru.

Tikmēr valdības vadītājs Dombrovskis uzsver, ka Ekonomikas ministrijas piedāvājums noteikt 1000 darījumu kvotu balstās "vismaz kaut kādā analīzē, aprēķinos".

RP vadītājs Edmunds Demiters gan domā, ka kompromisu iespējas vēl nav izsmeltas un uzsver, ka "vēl neviens skaitlis nav akmenī iecirsts".

Viņš uzskata, ka diskusijas par 2014.gada valsts budžetu jau notiek nākamruden gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaisotnē un katra partija cenšas akcentēt jautājumus, uz ko uzsvaru liks priekšvēlēšanu laikā – "Vienotībai" tā esot nevienlīdzības mazināšana, bet NA – nekustamie īpašumi. Turpretī RP prioritāte jautājumā par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmas maiņu esot fonds, kurā katram atļaujas ieguvējam, kas to pieprasa, pamatojoties uz investīcijām nekustamajos īpašumos vai banku subordinētajā kapitālā, būtu jāiemaksā 25 tūkstoši eiro – no šī fonda RP vēlas finansēt reemigrācijas plāna iedzīvināšanu, tostarp pirmo mājokļu iegādes atbalsta programmu.

Lai arī pēc NA pagājušās nedēļas lēmuma nepiedalīties balsojumā par 2014.gada budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes nodošanu komisijām vairāki redzami premjera pārstāvētās "Vienotības" biedri jau pieļāvuši iespēju koalīcijā aicināt Zaļo un zemnieku savienību, Demiters uzskata, ka pagaidām par koalīcijas paplašināšanu runāt ir pāragri.

"Delfi" jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija, kuru vada RP deleģētais Daniels Pavļuts, piedāvā termiņuzturēšanās atļauju iegūšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos noteikt kvotu – 1000 darījumu gadā. Piedāvājums paredz atteikties no zemākā investīciju sliekšņa – 50 000 latu, to aizstājot ar vienotu minimālo investīciju slieksni 142 000 eiro.

Termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem būtu jāveic 25 tūkstošus eiro liela iemaksa īpašā fondā, turklāt šī prasība attiektos gan uz investoriem, kas pērk nekustamos īpašumus, gan uz investoriem, kas iegulda banku subordinētajā kapitālā. Atbilstoši šim piedāvājumam, par kvotas noteikšanu, balstoties uz Ekonomikas un Iekšlietu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, ik gadu lemtu valdība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!