Jūrmalas graustu īpašniekiem būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis  (2)

No 2014. gada 1. janvāra nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi netiks attiecināti uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru īpašumā būs kaut viena vidi degradējoša, sagruvuša vai cilvēku drošību apdraudoša būve.

Piemēram, kādam īpašniekam par sagruvušu komercēku Majoros, kuras kadastrālā vērtība ir 40 000 latu un kurai piekritīgā zemes platība ir 730 kvadrātmetru, no nākamā gada būs jāmaksā apmēram 2650 latu liels nekustamā īpašuma nodoklis. Ja ēka būtu sakārtota, tad, ēkai piemērojot 1,5 procentu likmi un visam 94 000 latu vērtajam zemesgabalam piemērojot 70 procentu atlaidi, nodoklis būtu aptuveni 1030 latu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver: "Domes lēmums ir vēl viens stimuls beidzot sakārtot īpašumus. Īpašums uzliek ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Jūrmala ir unikāla kūrortpilsēta, arī valsts vizītkarte, tūrisma galamērķis daudziem tūkstošiem ārvalstu viesu. Un tieši sakārtota vide ir viena no būtiskākajām pilsētas tēla sastāvdaļām."

Vidi degradējošās būves Jūrmalā pašlaik apliek ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no lielākās kadastrālās vērtības – attiecīgi būvei piekritīgās zemes vai būves vērtības, un turpmāk šī likme tiks iekasēta pilnā apmērā. Īpašniekiem, kuru nekustamie īpašumi tiek klasificēti kā vidi degradējošas būves (grausti), tie jāsakārto noteiktā termiņā, un tiem tiek piemērots piespiedu naudas sods.

Patlaban kopumā pilsētā apzināti 156 objekti, kuri tiks oficiāli klasificēti kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves.

Jūrmalas pilsētas dome no 2013. gada noteikusi 70 procentu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par zemes īpašumu no valstī noteiktās 1,5 procentu pamatlikmes no zemes kadastrālās vērtības pilnībā visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem. 90 procentu atvieglojums par zemes īpašumu pienākas daudzbērnu ģimenēm, politiski represētām personām, ģimenēm, kurās ir I vai II grupas invalīdi, maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuras audzina aizbildniecībā esošu bērnu vai bērnu bez apgādnieka, personām, kurām tika atjaunotas īpašuma tiesības vai viņu mantiniekiem vai tuviem radiniekiem, zemes labticīgiem ieguvējiem, kas ir vientuļi pensionāri un ir bez apgādniekiem.