Valdība arī nolēma piešķirt 658 283 latus no budžeta līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, lai novērstu muzeju valdījumā esošo krājumu turpmāko bojāšanos, to pārvietošanu, saglabāšanu un pieejamību.
Tāpat atbalstīts KM līgums nākamā gada budžetā piešķirt papildu finansējumu pagaidu telpu nomai un uzturēšanai.
Pēc Rīgas pils ugunsgrēka un liesmu dzēšanas rezultātā Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam nodarīti bojājumi telpām aptuveni 2 000 kvadrātmetru platībā (aptuveni 45% no kopējās aizņemtās platības); krājumam - 40 000 vienībām (aptuveni 0,004% no kopējā muzeja krājuma apjoma); muzeja inventāram - 50 442 latu apmērā.
Rakstniecības un mūzikas muzejam ugunsgrēka dzēšanas rezultātā bojājumi ir nodarīti telpām aptuveni 500 kvadrātmetru platībā (aptuveni 50% no kopējās aizņemtās platības); krājumam - 20 000 vienībām (aptuveni 2,2% no kopējā muzeja krājuma apjoma); muzeja inventāram - 12 505 latu apmērā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izmantotās telpas ūdens nav skāris, līdz ar to muzeja krājumam zaudējumi nav nodarīti.
Muzeju kopējie ugunsgrēka radītie zaudējumi sasniedz 262 396 latus - Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam izdevumi ugunsgrēka seku novēršanai sasniedz 210 783 latus (aprēķināts virsstundu darbs, darbs svētku dienās, preču un pakalpojumu izdevumi bojāto priekšmetu restaurācijas veikšanai, darbavietu atjaunošanai u.c.) un zaudējumi no negūtajiem ieņēmumiem - 15 951 lats (ieņēmumi par biļešu realizāciju un muzeja krājumu (eksponātu) izmantošanu). Rakstniecības un mūzikas muzejam izdevumi ugunsgrēka seku novēršanai sasniedz 33 698 latus (aprēķināts virsstundu darbs, darbs svētku dienās, darbs brīvdienās, preču un pakalpojumu izdevumi bojāto priekšmetu restaurācijas veikšanai, darbavietu atjaunošanai, iekārtas mikroklimata nodrošināšanai u.c.). Latvijas Nacionālā mākslas muzejam izdevumi ugunsgrēka seku novēršanai sasniedz 1 964 latus (aprēķināts virsstundu darbs, darbs svētku dienās, preču un pakalpojumu izdevumi).
Pēc ugunsgrēka un Rīgas pils restaurācijas laikā pils telpas nav piemērotas muzeju krājumu uzglabāšanai, tāpēc pils pārvaldnieks - "Valsts nekustāmie īpašumi" aicināja Kultūras ministriju un muzeju vadību kritiski izvērtēt iespēju palikt esošajās Rīgas pils telpās un pārcelties uz citām pagaidu telpām līdz Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcijas Pulka ielā, Rīgā.
KM ziņojumā atzīst, ka pašlaik telpu pastāvīgai muzeju krājumu izvietošanai un to pieejamības nodrošināšanai Rīgā nav - visi platību un pielāgojamības ziņā piemērotie varianti ir uzskatāmi par pagaidu risinājumu, kuros ir nepieciešams ieguldīt naudu, lai telpas pielāgotu muzeju vajadzībām.
Tāpēc KM piedāvātais un valdības atbalstītais variants paredz muzeju pagaidu pārcelšanos uz citām telpām un atgriešanos Rīgas pilī pēc tā rekonstrukcijas 2018.gadā. Kopumā tas izmaksās 2,97 miljonus latu.
Šis plāns paredz, ka Latvijas Nacionālais vēstures muzeja krājumus uz trīs gadiem pārcelsies uz telpām Rīgā, Lāčplēša ielā 106/108, kuras muzeja vajadzībām varēs pielāgot četru mēnešu laikā. Muzeja ekspozīcijas ar nodrošinātu izstāžu darbību aptuveni uz pieciem gadiem izvietos telpās Brīvības bulvārī 32, kuru pielāgošana arī prasīs četrus mēnešus.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumus uz trīs gadiem pārvietos uz telpām Rīgā, Tērbatas ielā 75, kuras varēs pielāgot muzeja vajadzībām mēneša laikā. Taču šīs telpas varēs sākt pārbūvēt tikai 2014.gada aprīlī, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumus pārvietos uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūves krātuvi.
Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumus pārvietos uz ēku Rīgā, Bauskas ielā 20, Rīgā (SIA "RaRo-Centrs" īpašums) vai uz ēku Ganību dambī 24a (AS "Dambis" īpašums). Pagaidu telpu pielāgošana ir neliela, tā iespējama jau 2013.gadā, bet muzeja krājuma pārvietošana - 2014.gadā.
Saskaņā ar VNĪ veiktajiem aprēķiniem pagaidu telpu nomas maksas izdevumi (nomas maksa apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumu apmērā) uz aptuveni trīs gadiem Lāčplēša ielā 106/108 sasniegs 295 699 latus (420 742 euro), paredzot nomas maksas segšanu no 2014.gada 1.februāra līdz 2017.gada 31.martam, Tērbatas ielā 75 - 125 322 latus (178 317 euro), paredzot nomas maksas segšanu no 2014.gada 1.maija līdz 2017.gada 31.martam (nomas maksas periods 35 mēneši), un telpu nomas maksas izdevumi uz 5 gadiem Brīvības bulvārī 32 - 599 313 latus (852 746 euro), paredzot nomas maksas segšanu no 2014.gada 1.februāra līdz 2019.gada 31.janvārim (nomas maksas periods 60 mēneši).
Saskaņā ar privātā sektora sniegto informāciju pagaidu telpu nomas maksas izdevumi uz trīs gadiem Bauskas ielā 20, Rīgā vai Ganību dambī 24a, Rīgā, sasniedz 241 704 latus (343 913 euro).
Turpmākajos trīs gados (no 2014.gada līdz 2016.gadam) ieplānotie nomas maksas izdevumi par Rīgas pili Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam sasniedz 164 475 latus (234 027 euro), Rakstniecības un mūzikas muzejam - 26 172 latus (37 239 euro),
Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam - 15 696 latus (22 333 euro).
Ņemot vērā to, ka muzejiem turpmākos gados jau ir ieplānoti nomas maksas izdevumi par Rīgas pili, valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu piešķirt nākamā gada budžetā papildus nepieciešamo finansējumu - krājuma izvietošanai Lāčplēša ielā 106/108, Rīgā - 149 499 latus (212 718 euro), krājuma izvietošanai pagaidu telpu nomas maksas izdevumu segšanai Tērbatas ielā 75 - 104 238 latus (148 317 euro), paredzot nomas maksas segšanu no 2014.gada 1.maija līdz 2017.gada 31.martam; pagaidu telpu nomas maksas izdevumu segšanai privātā sektora telpās - 226 008 latus (321 580 euro), paredzot nomas maksas segšanu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!