"Šis ir klasisks korupcijas slazds, kas aprakstīts korupcijas pētnieku klasikas darbos, un būtu nepieļaujami, ja valdība tajā apzināti iekristu", portālam "Delfi" atzina "Delnas" direktors Gundars Jankovs.
"Nosakot deficītu iekārojamai mantai, tiek automātiski radīta virkne problēmu. Iepriekšējā pieredze ar kvotām liecina, ka Latvijas valdība ar to nespēj tik galā pārskatāmi un godīgi. Daudz efektīvāk ir radīt pārskatāmu un atvērtu mehānismu bez kvotām, kas sasniegtu līdzīgu politisku mērķi un būtu daudz lētāk un efektīvāk," norāda Jankovs.
"Delna" vēlas uzsvērt, ka nepiedalās politiskajā diskusijā par to, vai uzturēšanās termiņatļaujas ir vai nav jāpatur 2014. gada budžetā. Taču "Delna" uzskata par savu pienākumu brīdināt par korupcijas riskiem valsts pārvaldē.
Par korupcijas definīcijas klasiku tiek uzskatīta Roberta Klitgārda definīcija, kas skaidro, ka korupcija rodas, ja ir monopols plus patvaļa, mīnus atskaitīšanās.
Kvotu sistēma pēc būtības uzskatāma par monopola izveidošanu uz kādu resursu. Latvijā šobrīd nav mehānisma, kas nodrošinātu atklātu un pārskatāmu kvotu izsniegšanu. Tādu radīt būtu dārgi un neefektīvi, un arī, ja tas darbotos, paredzams, ka vēlme iegūt uzturēšanās atļaujas un finanšu resursi pircēju rīcībā radītu augsni amatpersonām pārkāpt noteikumus privāta labuma gūšanai.
Latvijas prakse, piemēram, ar zaļās enerģijas kvotu izsniegšanu Ekonomikas ministrijas paspārnē bijusi nepārskatāma un atbalstījusi atsevišķas privātas intereses, radījusi izmaksu riskus Latvijas tautsaimniecībai. Šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie šo problēmu risināšanas. Šis piemērs "Delnas" skatījumā spilgti rāda nepārdomātu kvotu ieviešanas riskus.
Jau vēstīts, ka trešdien panākts kompromiss jautājumā par uzturēšanās atļaujām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
