Ekspremjeri Valdis Birkavs, Aigars Kalvītis, Indulis Emsis un Einars Repše atzīst vairākas pieļautās kļūdas privatizācijas procesā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. To politiķi trešdien apstiprināja LTV raidījumā "Sastrēgumstunda".
Pirmais Saeimas ievēlētais premjers Birkavs uzsvēra, ka privatizācija bija pareiza, bet nepareizs bija pats sākums – līdz 1994.gadam, kad tika izveidota Privatizācijas aģentūra.
"Jau tajā laikā mans viedoklis bija ļoti skaidrs – privatizēt caur ministrijām ir nepareizi. Privatizācijas process nevirzījās uz priekšu, gāja klupdams krizdams. Tas bija laiks, ka tie, kas vēlāk tika pie bagātības, nodrošināja sev pamatu," teica Birkavs, uzsverot, ka bija jāveido jauna institūcija, kas šo procesu pārņemtu centralizēti un to rūpīgāk kontrolētu.
Tāpat ekspremjers Repše atzina, ka bijušas vairākas kļūdas.
"Šodien es neieviestu sertifikātus. Tā bija laba ideja, bet slikti īstenota. Ar sertifikātiem, kas nav naudas, ar varu saistītas ļaužu grupas iemācījās manipulēt – pa lētu naudu atpirka no cilvēkiem, kas to nemācēja izmantot," sacīja Repše.
Viņaprāt, valsts īpašumus vajadzēja pārdot par naudu, nevis par sertifikātiem, kā arī rūpīgi sekot tam, vai izsoles ir caurspīdīgas un nav iespējama korupcija.
"Otrkārt, vajadzēja ražojošus uzņēmumus mēģināt pārdot kā veselus uzņēmumus līdzīgi kā akciju sabiedrības," minēja Repše. "Ja mēs būtu valsts īpašumus uzņēmumus būtu pārdevuši par naudu un atklātās izsolēs, rūpējoties, lai visi var piedalīties, tad tas būtu daudz sociāli taisnīgāks, jo valsts īpašumi sākotnēji tiktu sadalīti vienmērīgāk."
Arī Birkavs piekrita - sertifikācija bija neveiksmīgs sociālā taisnīguma ieviešanas mēģinājums.
Tikmēr Kalvītis uzsvēra, ka nav iespējama sociāli taisnīga privatizācija, jo kapitālismā valda citi likumi.
"Privatizācijas mērķis nav sociālā taisnīguma sasniegšana valstī, bet gan ieviest tirgus ekonomiku Latvijā. Emocionāla vilšanās sajūta cilvēkiem ir, tas ir jāsaprot, bet rezultāts ir – vai nu ekonomika funkcionē vai nefunkcionē," raksturoja Kalvītis.
Arī Emsis norādīja, ka, atjaunojot Latviju, "to gluži taisnīgi nevarējām izdarīt, jo, pirmkārt, mēs neatkarīgi no tautības atdevām īpašumus, ar atrunu - ja uz šīs zemes ir uzcelta skola vai bērnudārzs, tad tā vietā tika piešķirti sertifikāti. Tātad taisnības nav, jo citi saņēma īpašumu, bet citi – sertifikātu".
Sākotnēji – 90.gadu sākumā - privatizācijas process notika decentralizēti, to veica ministrijas. Savukārt 1994.gadā izveidoja Privatizācijas aģentūru un process kļuva pārskatāmāks un centralizēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
