Nezinot angļu valodu un pat neiedziļinoties piedāvājuma saturā, vairākas Latvijas pašvaldības piekritušas piedalīties starptautiskā konferencē Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro, tādā veidā apliecinot valdošo "politiskā tūrisma" praksi, piektdien vēsta LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Piedāvājums bija fikcija, kas tika uzsūtīts 15 Latvijas lielākajām pašvaldībām. Rīkotāji apņēmās segt ceļa un uzturēšanās izdevumus, no pašvaldības puses tiktu segta komandējuma naudu un konferencei tiktu tērēta nedēļa no darba laika. Savu dalību konferencē apstiprināja pārstāvji no Ogres, Talsu un Jelgavas pašvaldībām, kā arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš gan pēdējā brīdi, kad par ceļošanu sāka interesēties žurnālisti, savu piekrišanu atsauca.
Konferences piedāvājums tika nosūtīts angliski, konferences temats - transports un zaļā enerģija, daļa no konferences lektoriem bija izdomāti, turklāt to caur kādu nevalstisko organizāciju finansē liels Vācijas uzņēmums, kas aktīvi darbojas arī Latvijā un kas rada korupcijas riskus. Detalizētāka informācija pieejama nebija, tāpēc, piemēram, no dalības konferences atteicās Rīga, kā arī citas pašvaldības. Toties uz konferenci bija gatava doties Ogres novada komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča, nodaļas vides speciālists Aivars Bigačs, Jelgavas autobusa parka pārstāvji Pēteris Salkazanovs un Gints Burks, Talsu Komunālās nodaļas vadītāja vietnieks Uldis Ezergals.
Jelgavā vajadzība pēc konferences tika skaidrota ar nepieciešamo informāciju par to, kā citās valstīs tiek risināti vides draudzīgi transporta jautājumi, savukārt ne Talsu, ne Ogres pārstāvji īsti nevarēja pateikt, kāpēc viņi piekrituši braukt.
"Ja jums noliktu biļetes uz galda, jūs nebrauktu," raudījumam AP atzina Ogres pārstāvis Aivars Bigačs. Ezergals no Talsiem žurnālistei savukārt skaidroja, ka galīgo piekrišanu jau vēl nemaz nav devis, lai gan konferences organizatoriem bija jau nosūtījis savu personas kodu biļešu rezervācijai. Braucienam piekrita un savus personas datus atsūtīja arī Gatis Truksnis, taču vēlāk, norādot, ka brauciens tomēr būtu nelietderīgs, no tā atteicās.
Raidījuma diskusijas daļā Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs, skaidrojot, kāpēc viņa novada pārstāvji nolēmuši braukt, nemaz neslēpa, ka pašvaldībās daudzi komandējumu uztver kā atvaļinājumu un papildus bonusu darbiniekam, kurš labi strādā.
LTV raidījums atgādina, ka 2014.gadā valsts iestādes komandējumos paredzējušas tērēt apmēram 22 miljonus eiro. Pēc tā informācijas, lielās pašvaldības vidēji gadā komandējumos tērē apmēram 100 tūkstošus latu, savukārt nelielās - 25 līdz 40 tūkstošiem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!