Sūdzības iesniedzējas uzskata, ka pret viņām vērstā seksuālā uzmākšanās Latvijā nav pienācīgi izmeklēta. Sūdzība Strasbūras tiesā iesniegta 2011.gada pavasarī, bet šī gada septembrī tiesa noteikusi valdībai sniegt par to komentārus.
ECT lietas materiālos norādīts, ka sūdzības iesniedzēju vecāki apliecinājuši, ka laikā no 2008.gada vasaras līdz 2009.gada rudenim viņu meitas bija pakļautas nepiedienīgai trenera uzvedībai. Tobrīd meitenes vēl nebija pilngadīgas.
Saskaņā ar sniegtajām liecībām meitenes bijušas spiestas trenera klātbūtnē apmeklēt pirti bez peldkostīma, jo, pēc viņa teiktā, tas būtu kaitīgi meiteņu veselībai. Treneris arī bieži uzturējies meiteņu ģērbtuvēs viņu pārģērbšanās laikā, par ieganstu minot kaut kā meklēšanu. Reizēm bez iemesla vai masāžas laikā viņš aizskāris audzēkņu intīmās ķermeņa vietas, kā arī izteicis nepiedienīgas piezīmes.
2010.gada sākumā pret treneri sākts kriminālprocess, kurā meitenēm bija piešķirts cietušo statuss. Izmeklēšanas laikā policija iztaujājusi vairāk nekā 20 liecinieku, pārsvarā esošos un bijušos trenera audzēkņus un to vecākus. Visi pozitīvi atsaukušies par trenera profesionalitāti. Daži pat norādījuši, ka divu meiteņu vecāki personisku antipātiju dēļ vēlas diskreditēt treneri.
Pierādījumu trūkuma dēļ 2010.gada rudenī kriminālprocess tika izbeigts. Izmeklēšanā noteikts, ka treneris ieteicis meitenēm apmeklēt pirti kā neatņemamu treniņu procesa sastāvdaļu. Pirtī treneris meitenes iepēris ar pirtsslotiņu un, kad tas bijis nepieciešams, masējis audzēkņu sāpošos muskuļus. Lēmums izbeigt izmeklēšanu pamatots ar to, ka meitenes apliecinājušas, ka pirti kailas apmeklējušas brīvprātīgi vai sekojot citu meiteņu piemēram, kā arī pieradījumi neliecināja, ka treneris meitenes masējis, lai apmierinātu savas tieksmes.
Sūdzība ECT iesniegta ar norādi, ka Latvijas valsts institūcijas izmeklēšanu par seksuālo uzmākšanos nav veikušas pietiekami rūpīgi, kā arī valsts nav rīkojusies, lai novērstu šāda veida noziegumus pret nepilngadīgajiem.