Leta1528
Foto: LETA
Kamēr politiķi strīdās kā ārvalstniekiem ierobežot uzturēšanās atļauju dalīšanu pret nekustamo īpašumu iegādi, Latvijā populārs kļuvis četras reizes lētāks veids kā saņemt iespēju uzturēties Eiropā, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tas var būtiski izmainīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izpētīto vidējo iebraucēja portretu, kas līdz šim bijis turīgs krievs ar vismaz vienu augstāko izglītību un solījumu mācīties latviešu valodu, apgalvo raidījums.

Ķīnas uzņēmēji izplānojuši jaunu veidu, kā iegūt uzturēšanās atļauju, jo nekustamais īpašums ir dārgs veids, kā iegūt uzturēšanās atļauju. Šovasar dibinātās firmas "Homespace" dokumentos redzams, ka tās īpašnieki ir 20 Ķīnas izcelsmes cilvēki un katram pieder nepilni 5% šīs firmas akciju. Firmai pieder arī veikals Rīgā. Viens no firmas valdes locekļiem Juaņs Šao vaļsirdīgi atklāj, ka pārstāv firmu, kas palīdz tautiešiem iegūt uzturēšanās atļaujas daudzās pasaules valstīs.

"Iemesls, kāpēc mums ir tik daudz investoru, ir Latvijas likumu dotā iespēja investēt šeit un iegūt uzturēšanās atļauju. Kas mums ir, šeit ir iespēja par relatīvi zemām izmaksām, bet cits svarīgs faktors ir – ātrums. Migrācijas dienests Latvijā ir ļoti profesionāls un efektīvs. Ja dokumenti ir kārtībā, viņi uzturēšanās atļauju var piešķirt piecu darba dienu laikā," saka Ķīnas uzņēmējs.

Iebraucējiem no Ķīnas iespēja no savas pārapdzīvotās valsts legāli iekļūt Eiropas Savienībā ir vilinoša. Pirkt dzīvokļus par 100 tūkstošiem viņu tautiešiem esot par dārgu, tāpēc izvēlēts četreiz lētāks variants. Uzturēšanās atļauju var saņemt, ja ārvalstnieks iegulda Latvijā reģistrētā firmā 25 tūkstošus latu un firma gadā nodokļos samaksā vismaz 20 tūkstošus. Šīs firmas gadījumā valsts izsniegusi 20 uzturēšanās atļaujas tās 20 akcionāriem, bet pretī nodokļos saņem nemainīgi tik pat, ja firma piederētu tikai vienam cilvēkam.

Ķīnas uzņēmējam plāns ir atvērt vēl vairākus veikalus, tādējādi to īpašnieki un līdz ar to uzturēšanās atļauju saņēmēji būs jau citi 10, 20 vai varbūt 30 Ķīnas pilsoņi.

Šao apgalvo, ka plāno uzņēmējdarbību paplašināt, bet ne paplašinot šo firmu. "Mēs negribam veidot firmu ar 200 akcionāriem. Būs noteikti citas firmas."

Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde uzskata, ka ārvalstnieku kļūšana par uzņēmumu akcionāriem jākontrolē stingrāk. Saeimas deputātiem ieteikts mainīt likumus, lai firmas ar daudziem īpašniekiem maksātu lielākas nodevas valsts budžetam.

"Mēs redzam tikai pēdējos mēnešos šādu tendenci. Tikai šogad parādījusies. Pirms tam tāda nebija. Kā mēs visu laiku redzam – ja tiek atrasts kaut kas, kas likumā precīzi nestrādā, tad tas ir jāsakārto," saka PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!