Bordāns otrdien valdības sēdē pauda neizpratni par to, kādēļ Labklājības ministrija par likumiem, kuri tapuši, izpildot koalīcijas politiķu vienošanos par tā dēvēto demogrāfijas ultimātu, anotācijā pauž bažas par to atbilstību Satversmei un vēlas, lai Tieslietu ministrija pauž savu verdiktu - ir vai nav iecerētās izmaiņas pretrunā ar konstitūciju.
Savukārt premjers Dombrovskis uz to atbildēja, ka plānotās izmaiņas, izvirzot tā dēvēto demogrāfijas ultimātu, "Vienotības" pārstāves Ilzes Viņķeles vadītajai Labklājības ministrijai būtībā uzspiedusi NA, kurai "jābeidz jaukties Labklājības ministrijas kompetencē".
Tieslietu ministrija uzskata, ka vecāku pabalstu izmaksas kārtībā plānoto izmaiņu mērķis būtībā atbilst Latvijas konstitūcijai - Satversmei un bažas par iespējamu to apstrīdēšanu Satversmes tiesā novēršamas, precizējot likumu anotācijas. Ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska ieskatā, ja likumu grozījumu anotācijas būs Labklājības ministrijas piedāvātajā redakcijā, grozījumu apstrīdēšanas gadījumā Satversmes tiesas lēmums var izrādīties nelabvēlīgs.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme gan valdības sēdē pauda, ka ministrijai būs grūti likuma anotācijās iekļaut pamatojumu, kādēļ vecākiem maksājamo pabalstu apmērs tiek samazināts no 70% līdz 43,75% no sociālo iemaksu algas un viņiem netiek dota iespēja izvēlēties - saņemt70% lielu pabalstu desmit mēnešus vai 43,75% lielu pabalstu sešpadsmit mēnešus.
"Parasti mēs likumu anotācijā netaisnojamies," paužot atbalstu Labklājības ministrijas nostājai, sacīja premjers.
"Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā, pamatojoties uz Labklājības ministrijas bažām par iespējamu izmaiņu apstrīdēšanu Satversmes tiesā, valdība vēl nepieņēma grozījumus likumos, kas paredzēja, ka no nākamā gada 1. oktobra personas, kam piešķirts vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, vienlaikus varēs saņemt arī bērna kopšanas pabalstu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele ( V) pagājušās nedēļas valdības sēdē sacīja, ka patlaban pastāv bažas, ja jaunais vecāku pabalstu modelis, kurā tiek kombinēti universālie pabalsti ar uz sociālajām iemaksām balstītiem pabalstiem, un kas daļai vecāku būs nelabvēlīgāks, nekā patlaban, var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.
Proti, atbilstoši iecerētajām izmaiņām, sociāli apdrošinātajiem vecākiem, kuru bruto ienākumi pārsniedz 500 latus mēnesī, pabalsta summa būs mazāka, nekā patlaban.
"Delfi" jau ziņoja, ka dzimstības veicināšanas vārdā, no 2014.gada 1.janvāra vecāku pabalsta minimālais apmēru un bērna kopšanas pabalsta apmēru par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, plānots paaugstināt no pašreizējiem 100 latiem līdz 120 latiem mēnesī.
Savukārt no nākamā gada 1. oktobra sociāli apdrošinātie jeb strādājošie vecāki, kuriem tiesības saņemt vecāku pabalstu būs no minētā datuma, pabalstu jeb tā dēvēto māmiņalgu varēs saņemt līdz brīdim, kamēr bērns sasniegs pusotra gada vecumu, taču šā pabalsta apmērs būs tikai 43,75% apmērā no bruto algas.
Gadījumā, ka māmiņalgas saņēmēja izlems atsākt darba gaitas, pirms bērns sasniedzis pusotra gada vecumu, māmiņalga viņai tiks maksāta 30% apmērā no aprēķinātās, bet 120 latus lielais bērna kopšanas pabalsts - pilnā apmērā.
Viņķele par šiem plānotajiem grozījumiem vairākkārt izteikusies visnotaļ skeptiski, norādot, ka tos būtībā uzspieduši vairāki Saeimas deputāti, tostarp viens no NA redzamākajiem politiķiem - Imants Parādnieks.
Labklājības ministrijas ieskatā, plānotās izmaiņas ir nelabvēlīgas vismaz 36% pabalsta saņēmēju - cilvēkiem, kuru bruto alga pārsniedz 500 latus mēnesī.
Piemēram, gadījumos, kad vecāks saņem 500 latus lielu bruto algu, tad līdzšinējā 350 latu lielā vecāku pabalsta vietā pēc izmaiņu stāšanās spēkā šis cilvēks ik mēnesi saņems 218,75 latus lielu vecāku pabalstu un 120 latus lielu bērnu kopšanas pabalstu, bet kopā - 338,75 latus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
