Krimināltiesību eksperti aptuveni divas nedēļas pētīs Lietuvu saniknojušo PBK sižetu  (265)

Vairāki krimināltiesību eksperti pieaicināti, lai secinātu, vai šajā sižetā nav veikts kriminālpārkāpums. Ekspertiem secinājumu izdarīšanai maksimāli būs nepieciešamas divas nedēļas, un pēc tam NEPLP būs jālemj, vai nepieciešams vērsties Drošības policijā (DP).

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) otrdien aicināja NEPLP rīkoties izlēmīgi. Ja ir nepieciešama informācijas apmaiņa ar DP, arī šāda iespēja jāapsver. Visiem ir jāpilda likumi un nepieciešamības gadījumā tie ir jāstiprina.

Komisijas sēdē tika norādīts, ka NEPLP septembrī monitorējusi vienu PBK raidījumu. Mūrniece norādīja, ka tik neliels monitoringa apjoms apliecina, ka jau ilgstoši monitoringam nav pievērsta pienācīga uzmanība. NEPLP padomes loceklis Dainis Mjartāns norādīja, ka monitoringa veicēji ir pārslogoti. Komisijas priekšsēdētāja gan pauda, ka Saeima ir piešķīrusi papildlīdzekļus monitoringa veikšanai.

Mūrniece vērsa uzmanību arī uz NEPLP vadītāja Aināra Dimanta atbildību šajā jautājumā un nepieciešamību viņam apmeklēt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes.

Deputāts Dzintars Ābiķis (V) norādīja, ka PBK sižets ļauj vilkt paralēles ar tāda sižeta veidošanu, kurā būtu apgalvots, ka ebreji būtu paši šāvuši ebrejus, nevis to darīja nacionālsociālisti. Esot jāņem vērā, ka holokausts ir īpašs jautājums, taču NEPLP būtu lietderīgi saistībā ar PBK sižetu konsultēties ar citu valstu, piemēram, Vācijas ekspertiem.

Kā ziņots, Lietuvas sabiedrībā sašutumu izraisīja 4.oktobra raidījums "Cilvēks un likums", kurā tika apgalvots, ka 1991.gada 13.janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.

Jaunajā raidījumā piedalījās arī Edmunds Kasperavičs, kas 1991.gadā vadīja Lietuvas kolaborantu televīziju, kura darbojās ieņemtajā Televīzijas un radio komitejā un tautā bija iedēvēta par "Kasparvīziju". Viņš solīja, ka drīzumā skatītāji varēšot arī uzklausīt 13.janvāra notikumu lieciniekus.

Vēlāk pārraidē tika pārspriesti Lietuvas krievvalodīgo interneta portālu komentāri, kuros lielākoties esot pausts atbalsts raidījuma veidotāju versijai un izteikta pateicība autoriem. Atgādināts arī par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāves Duņas Mijatovičas paziņojumu, ka Viļņas soļi "grauj mediju plurālismu".

Viļņas apriņķa administratīvā tiesa, izskatot LRTK prasību, pirmdien uz trim mēnešiem apturēja Baltijas valstīs raidošā "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) retranslāciju Lietuvā. Šis lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kā atgādinājis LRTK vadītājs Edmunds Vaitekūns, komisija lēmumu par translāciju apturēšanu pieņēmusi pilnīgi vienprātīgi, savukārt tiesa analizējusi, vai sankcijas nav pārāk smagas. "Esmu dzirdējis žēlošanos, ka tādējādi tiekot ierobežota vārda brīvība. Bet padomāsim, par ko mēs runājam, par ko tiek diskutēts - tiek noniecinātas mūsu brīvības cīņas. Vai te var runāt par vārda brīvību? Visam ir robežas," viņš uzsvēris.