Termiņuzturēšanās atļauju kvotu ieviešanu varētu 'izgāzt' Valsts prezidents, ziņo portāls  (674)

Jau šonedēļ Valsts prezidenta kancelejas darbinieki ar "Vienotības" un opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputātiem esot apsprieduši iespēju, ka Bērziņš Imigrācijas likuma grozījumus varētu nosūtīt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ziņo portāls "pietiek.com".

Tieši aizdomas, ka smagās politiskās konsultācijās tapušais kompromiss tiks izgāzts, esot galvenais iemesls, kādēļ, pretēji pirmdien, 14. oktobrī solītajam, NA frakcija trešdien tomēr nelēma par Daces Melbārdes oficiālu izvirzīšanu kultūras ministra amatam, aizbildinoties ar vēlmi sagaidīt Kultūras Alianses viedokli.

Bērziņam iespēja nodot Imigrācijas likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā būtu liegta, ja grozījumi būtu atzīti par steidzamiem ar vismaz divām trešdaļām Saeimas deputātu balsu. Tomēr ceturtdien, 17. oktobrī, kad grozījumi tika skatīti pirmajā lasījumā, par steidzamības piešķiršanu likumprojektam nobalsoja tikai 53 deputāti.

Tas nozīmē, ka Valsts prezidentam būs iespēja atdot strīdīgos likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas konceptuālu atbalstu guvušie Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka 2014. gadā no investoriem, kas Latvijā iegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērtus nekustamos īpašumus, tiks pieņemti 700 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi.

2015. gadā no šādiem investoriem tiks pieņemti 525 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi, bet 2016. gadā - vairs tikai 350 pieteikumi, paredz likumprojekts.

Papildus tam vēl plānots pieņemt 100 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumus no investoriem, kuru iegādāto nekustamo īpašumu vērtība ir vismaz pusmiljons eiro, taču gadījumā, ja pieprasījums pārsniegs 100 atļaujas, šī kvota varēs tikt palielināta, attiecīgi samazinot kvotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai par mazāka apmēra darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.

Grozījumi paredz arī īpaša Ekonomiskās attīstības fonda izveidi. Šajā fondā, kuru administrēs Ekonomikas ministrija, termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem, kas investējuši nekustamajos īpašumos vai banku subordinētajā kapitālā, būs jāiemaksā 25 tūkstoši eiro.

Turklāt Imigrācijas likumu plānots papildināt ar normām, kas ļaus paplašināt termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju loku - atļaujas varēs pieprasīt arī investori, kas iemaksājuši 50 000 eiro Ekonomiskās attīstības fondā vai par vismaz ceturtdaļmiljonu eiro iegādājušies Latvijas valsts emitētus bezprocentu vērtspapīrus.