"Jau pašlaik lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes platības ir ārvalstu investoru rīcībā. Šāds grozījums Imigrācijas likumā ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem," priekšlikuma iesniegšanu pamato Zemkopības ministrijas Smiltēns.
"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Saeima konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos.
Grozījumi paredz, ka 2014. gadā no investoriem, kas Latvijā iegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērtus nekustamos īpašumus, tiks pieņemti 700 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi. 2015. gadā no šādiem investoriem tiks pieņemti 525 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi, bet 2016. gadā - vairs tikai 350 pieteikumi, paredz likumprojekts.
Papildus tam vēl plānots pieņemt 100 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumus no investoriem, kuru iegādāto nekustamo īpašumu vērtība ir vismaz pusmiljons eiro, taču gadījumā, ja pieprasījums pārsniegs 100 atļaujas, šī kvota varēs tikt palielināta, attiecīgi samazinot kvotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai par mazāka apmēra darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem.
Grozījumi paredz arī īpaša Ekonomiskās attīstības fonda izveidi. Šajā fondā, kuru administrēs Ekonomikas ministrija, termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājiem, kas investējuši nekustamajos īpašumos vai banku subordinētajā kapitālā, būs jāiemaksā 25 tūkstoši eiro.
Turklāt Imigrācijas likumu plānots papildināt ar normām, kas ļaus paplašināt termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju loku - atļaujas varēs pieprasīt arī investori, kas iemaksājuši 50 000 eiro Ekonomiskās attīstības fondā vai par vismaz ceturtdaļmiljonu eiro iegādājušies Latvijas valsts emitētus bezprocentu vērtspapīrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
