„VKPAI savulaik ir izvērtējusi objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. [..] Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim,” norādīja VKPAI vadītājs.
„Ņemot vērā, ka šobrīd piemineklis nav iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tā izmantošana un tālāka attīstība ir pašvaldības kompetencē. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ieskatā tas ir pabeigts tēlniecības objekts ar māksliniecisko kompozīciju un risinājumu, līdz ar to pārveidojumi/papildinājumi diskutējami arī ar objekta autoriem,” komentēja Dambis.
„Vienlaikus Inspekcija ieteiktu nepārsteigties ar lēmuma pieņemšanu par objekta nākotni. Šajā jautājumā jāuzklausa dažādu interešu grupu, profesionāļu – arhitektu, mākslinieku viedoklis, kā arī jākonsultējas ar sabiedrību. Tāpat jākonstatē, ka piemineklim vairāk ir neskaidra nemateriālā nozīme. Jāatceras, ka Padomju režīms vērsās pret ideoloģijai neatbilstošiem objektiem, mēģināja radīt „pareizo” vēsturi un nosodīja citādi domājošas personības. Mūsdienās, kad pārstāvam demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma vērtības „trauslu” jautājumu izlemšanai jābūt izsvērtai un balstītai uz plašām diskusijām,” rezumēja Dambis.
"Principā Uzvaras pieminekli jau varētu saglabāt, tur tomēr ir kultūras vēstures vērtība un liecība. Tai pašā laikā ir saprotams, ka latviešiem pārsvarā šis piemineklis rada nepatīkamas emocijas,” uzskata arhitekte no Dobeles arhitektu biroja "Kārkliņš un Ābele arhitekti" Zaiga Ābele.
„Jāsaprot, ka, ja nojauktu pieminekli un vietā radītu ko tik pilnīgi citādu, tas radītu nevajadzīgi spriedzi jau tā etniski sašķeltajā sabiedrībā,” uzskata Ābele.
Portālā "Mana Balss.lv" par iniciatīvu nojaukt Uzvaras pieminekli parakstījušies gandrīz 11 000 cilvēku, liecina portālā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka iniciatīvu tagad var iesniegt skatīšanai Saeimā.
Iniciatīva portālā publicēta pērn aprīļa nogalē, neilgi pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Iniciatīvas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Rīgā, Uzvaras parkā piemineklis, saukts arī par Uzvaras monumentu atklāts 1985.gadā, tā autori ir: tēlnieki Ļ. Bukovskis, A. Gulbis, mākslinieks A. Bugajevs, arhitekti E. Bāliņš, E. Vecumnieks, V. Zilgalvis, konstruktors G. Beitiņš, piedaloties tēlniekam L. Kristovskim un konstruktoram G. Lācim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
