Pārdaugavā esošo Uzvaras pieminekli, par kura nojaukšanu līdz šim savākti jau vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju parakstu, aizsargā 1994.gadā noslēgtais Latvijas valdības līgums ar Krieviju, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvi Kārli Eihenbaumu otrdien vēsta laikraksts “Diena”.
Eihenbaums norādījis, ka 1994. gada aprīlī noslēgta un 1995. gada februārī spēkā stājusies Latvijas un Krievijas valdības savstarpējā vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.
Vienošanās 13. pants nosaka, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.
Pārdaugavā esošais Uzvaras piemineklis uzskatāms par memoriālu būvi, atzīmē laikraksts.
Portālā "Mana Balss.lv" par iniciatīvu nojaukt Uzvaras pieminekli parakstījušies 11 000 cilvēku, liecina portālā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka iniciatīvu tagad var iesniegt skatīšanai Saeimā.
Iniciatīvas autori - Roberts Krastiņš, Emīls Gailis un Māris Ruks - uzsver, ka teritorija Pārdaugavā vēsturiski ir Latvijas valsts uzvaras laukums, kurā notika "pēdējie vislielākie Vispārējie latviešu Dziesmusvētki", nevis PSRS armijas uzvaras laukums, tāpēc vēlas atjaunot Latvijas brīvvalsts laikā iedzīvotāju brīvprātīgas ziedošanas rezultātā izstrādāto un aizsākto Uzvaras laukuma projektu.
Rīgā, Uzvaras parkā piemineklis, saukts arī par Uzvaras monumentu atklāts 1985.gadā, tā autori ir: tēlnieki Ļ. Bukovskis, A. Gulbis, mākslinieks A. Bugajevs, arhitekti E. Bāliņš, E. Vecumnieks, V. Zilgalvis, konstruktors G. Beitiņš, piedaloties tēlniekam L. Kristovskim un konstruktoram G. Lācim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!