Liek piecu mēnešu laikā nojaukt graustus Jēzusbaznīcas un Pērnavas ielā  (4)

Īpašniekiem no domes lēmuma spēkā stāšanās dienas pie graustiem divu nedēļu laikā jāizbūvē gājēju aizsargtunelis, trīs mēnešu laikā jāizstrādā nojaukšanas projekts, bet piecu mēnešu laikā kopš domes lēmuma spēkā stāšanās dienas graustiem jābūt nojauktiem.

Ja domes lēmums par piespiedu sakārtošanu netiks izpildīts, ēku nojaukšanu paveiks Rīgas dome un iztērētos līdzekļus piedzīs no graustu īpašniekiem.

Četru stāvu dzīvojamais nams Jēzusbaznīcas ielā 17 ir avārijas stāvoklī -jumta konstrukcija dažādu bojājumu ietekmē ir iebrukusi, līdz ar to nokrišņi nokļūst tieši uz būves nesošajām konstrukcijām, mazinot to nestspēju. Gan ēkas pamati, gan sienas ir saplaisājušas un daļēji sadrupušas. Bīstamā ēka apdraud trešo personu veselību un dzīvību, un, pēc būvniecības ekspertu domām, namu atjaunot nav iespējams, tāpēc to ieteicams demontēt.

Rīgas Austrumu izpilddirekcija norāda, ka ēka bojā pilsētas ainavu un nav norobežota no blakus esošajiem īpašumiem, tāpat nav novērsta nepiederošu personu iekļūšana ēkā.

Savukārt grausts Pērnavas ielā 22 atrodas tieši līdzās sabiedriskā transporta pieturvietai, un saskaņā ar ekspertu vērtējumu ēka ne tikai bojā pilsētvidi, bet ir bīstams un apdraud trešo personu veselību un dzīvību, tāpēc to nepieciešams demontēt. Ēka ir avārijas stāvoklī, un tās telpiskā noturība ir apdraudēta - pamatu konstrukcija ir bojāta un erodējusi, koka ārsienas ir satrunējušas un deformējušās, apmetums ir atdalījies. Savukārt jumta segums zaudējis savas fizikāli mehāniskās īpašības, kā rezultātā nokrišņi nokļūst uz ēkas nesošajām konstrukcijām.

Abi grausti atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, turklāt nams Pērnavas ielā 22 ir arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija gan norāda, ka abas ēkas ir ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību un ir nojaucamas.

Kā ziņots, Rīgā kopumā konstatēts 471 grausts, no tiem 272 būves ir uzskatāmas par bīstamām un ir iekļautas A un B kategorijas graustu sarakstā. Graustu sarakstā 262 namiem ir kultūrvēsturisks statuss - 27 nami ir valsts un vietējas nozīmes numurētie pieminekļi, 113 būves atrodas aizsargājamas apbūves teritorijās, bet 122 ēkas ir koka nami. 92% graustu ir privātīpašums, 2% pieder valstij, 3% pašvaldībai, bet 3% graustu saimnieki nav zināmi.