Augstākās tiesas (AT) Senāts trešdien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta bijušā AS "Latvenergo" prezidenta Kārļa Miķelsona prasība pret uzņēmumu par atlaišanas pabalsta piedziņu 36 000 latu apmērā, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Līdz ar to lieta ir nosūtīta uz apgabaltiesu atkārtotai izskatīšanai.
Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa ir atsaukusies uz 2010.gada 14.jūnijā ierosināto kriminālprocesu, kur Miķelsons atzīts par aizdomās turēto par darbībām, kas saistītas ar tīšu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanu, un akcionāru sapulce sakarā ar ierosināto kriminālprocesu prasītājam izteikusi neuzticību, savukārt kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja reputācija ietekmē pašas kapitālsabiedrības reputāciju.
Rīgas apgabaltiesa atzina, ka pastāv likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 94.panta ceturtajā daļā norādītais gadījums "nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm". Tomēr, lai atzītu kaitējuma nodarīšanu sabiedrībai, nepieciešams konstatēt tiesību aizskārēja vainojamu neattaisnojamu darbību un šīs darbības rezultātā sabiedrībai radušās konkrētās nelabvēlīgās sekas.
AT Senāts norāda, ka tiesa pati nav izdibinājusi, ka Miķelsons veicis konkrētas prettiesiskas darbības, kuru dēļ sabiedrībai radušās kādas nelabvēlīgas sekas, bet atsaukusies uz kriminālprocesu, kas ierosināts par "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām. Taču Miķelsona vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā likumā noteiktā kārtībā nav pierādīta.
Kā ziņots, apgabaltiesa pavasarī šo lietu vērtēja atkārtoti, jo pērn novembrī AT Senāts atcēla sākotnējo apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Miķelsonam no uzņēmuma tika piedzīts 5640 latu atlaišanas pabalsts. Tikmēr Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pirmajā instancē arī šo prasību noraidīja.
Saskaņā ar 2008.gada novembrī noslēgto darba līgumu pirmstermiņa uzteikšanas gadījumā Miķelsonam bija jāsaņem pabalsts sešu mēnešalgu apmērā. "Latvenergo" pabalstu Miķelsonam tā arī nav izmaksājis, tādēļ viņš to lūdza piedzīt tiesas ceļā. Miķelsons "Latvenergo" vadīja no 2000.gada līdz 2010.gada vasarai. 2010.gada jūnijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja viņu saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām. Augustā viņš tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības piecām iesaistītajām personām tā dēvētajā uzņēmuma "Latvenergo" amatpersonu kukuļošanas lietā. Šīs personas sauktas pie kriminālatbildības par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar "Latvenergo" rīkoto Rīgas otrās termoelektrocentrāles otrās kārtas rekonstrukcijas iepirkuma konkursu.
Trīs personām apsūdzība celta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā un par kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Viena persona apsūdzēta par dienesta pilnvaru pārsniegšanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu, kukuļdošanu lielā apmērā un par tirgošanos ar ietekmi. Savukārt vēl vienai personai apsūdzība celta par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu.
18.jūnijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izskatīšanai Rīgas rajona tiesā nodeva lietu, kas 27.martā tika izdalīta no tā dēvētā "Latvenergo" kriminālprocesa. Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, izdalītajā lietā apsūdzības celtas trim personām par kukuļošanu saistībā ar "Latvenergo" rīkoto konkursu "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregāta Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija". Vienai personai apsūdzība celta par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet divām personām - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.
Saskaņā ar celto apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai AS "Latvenergo" rīkotajā konkursā "Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija - iekārtu iegāde" uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums tiktu atzīts par izdevīgāko un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums.
Tāpat kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no "Latvenergo" amatpersonu puses būtu labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un lai tiktu pieņemti šim uzņēmumam labvēlīgi lēmumi. Kopējais kukuļa apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati, liecina apsūdzība.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, iekams tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Konkrētajā lietā celto apsūdzību pamatotība būs jāpārbauda tiesai.
Šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdās kādreizējais "Latvenergo" viceprezidents Aigars Meļko, uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un biznesa konsultants Andrejs Livanovičs. Pirmā tiesas sēde notika 21.oktobrī.
KNAB arī līdz ar lietas nodošanu prokuratūrai atklāja līdz šim publiski nezināmās kukuļu summas, proti, kopumā kukuļos nodoti apmēram astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu), bet vēl aptuveni 11 miljoni eiro (7,7 miljoni latu) netika nodoti, jo KNAB vairākas personas aizturēja.
Prokuratūra apsūdzēto vārdus neatklāj, bet advokāts Egons Rusanovs apstiprināja, ka apsūdzība celta viņa klientam, bijušajam "Latvenergo" prezidentam Miķelsonam. Par ko tieši Miķelsons apsūdzēts, advokāts nevarot atklāt, jo parakstījies par ziņu neizpaušanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
