Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata. Savukārt Streļčenoks to nodēvējis par nomelnošanas kampaņu, kurā nu tiek izmantoti nepatiesi fakti un apgalvojumi.
KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.
Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (V) vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.
Streļčenoka naidīgā vēršanās pret vairākiem biroja darbiniekiem, diskreditējot viņus publiski, izvirzot viņiem neizpildāmas prasības, lai tīši kavētu viņu tiešo uzdevumu izpildi un varētu saukt tos pie disciplināratbildības, nodara kaitējumu ne vien šīm individuālajām personām, bet izkropļo KNAB darbu kopumā, uzskata vēstules autori.
Vēstulē teikts, ka pēdējo divu gadu laikā Streļčenoks esot tikai saasinājis situāciju, noraidot jebkurus racionāla dialoga piedāvājumus, viņš esot izskaudis visus koleģiālos lēmumu pieņemšanas institūtus, noraidījis jebkurus daudzajos iekšējos ziņojumos sniegtos rakstiskos skaidrojumus un risinājumu piedāvājumus, tādēļ nav citas izejas, kā atzīt, ka Streļčenoka turpmāka atrašanās biroja vadītāja amatā ne vien apdraud korupcijas novēršanas un apkarošanas mērķu sasniegšanu, bet arī paredzams, ka turpmāko tiesvedību rezultātā nodarīs valstij finansiālus zaudējumus.
"Atbalstot Streļčenoka darbību KNAB priekšnieka amatā, atbildīgās personas uzņemas atbildību par efektīvas pretkorupcijas politikas realizācijas pārtraukšanu, ko, zaudējot šīs jomas profesionāļus lielā skaitā, nebūs iespējams atjaunot vairāku gadu laikā," rakstīts vēstulē. Oktobra beigās pēc savas vēlēšanās darbu birojā pametīs pieci profesionāli darbinieki. Nodaļu vadītāji apgalvo, ka Streļčenoks, izmantojot savu disciplināro varu, esot jau atbrīvojies no vēl viena pieredzējuša darbinieka, šobrīd viņš mērķtiecīgi veicot darbības, lai atbrīvotos no biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes, kas ar savu autoritāti, darbaspējām, mērķtiecību un vadītāja prasmēm ir pēdējais šķērslis, lai Streļčenoka subjektīvi tendētais administratīvais slogs sagrautu korupcijas apkarošanas funkcijas.
Ja līdz šim KNAB bija ieguvis autoritāti citu valstu tiesībsargājošo iestāžu vidū un starptautiskajās organizācijās, tad, pazaudējot vienīgo pārstāvi, kas iestādes augstākās vadības līmenī spēj pilnvērtīgi sazināties angļu valodā, cietīs Latvijas dalība OECD Pretkorupcijas darba grupā un biroja starptautiskās izmeklēšanas spējas, norādīts vēstulē.
Daudzi darbinieki norādījuši, ka viņi demotivējošās darba vides dēļ intensīvi meklē jaunu darbu. Katra pieredzējuša darbinieka aiziešana apdraudot funkciju īstenošanu un samazinot biroja kapacitāti. Vēstulē vērsta uzmanība uz to, ka gandrīz visi KNAB apkarošanas bloka darbinieki - 62 amatpersonas - ir augstu novērtējuši Strīķes profesionālismu, spēju saliedēt kolektīvu un ieguldījumu cīņā ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.
Subjektīvu apsvērumu dēļ Streļčenoks pret arvien lielāku biroja amatpersonu loku izturoties naidīgi un agresīvi. Visbiežākā šādas agresijas sākotnējā izpausme esot pēkšņu, ar ilgtermiņa pienākumiem nesaistītu, bezmērķīgu uzdevumu došana, piemēram, paskaidrojumu vai nestandarta atskaišu vai citādi nosauktu aprakstu pieprasījumi ar īsiem izpildes termiņiem - parasti tās pašas dienas pēcpusdiena vai nākamās dienas rīts.
Kā uzskata vēstules autori, šo darbību slēptais un patiesais mērķis esot darbinieku pazemošana un sodīšana, nevis noteikta likumā definēta mērķa sasniegšana jeb darba izpildes kvalitātes uzlabošana. Par to liecinot tas, ka pēc pieprasījumu izpildes neesot nekādas atgriezeniskās reakcijas, nenotiekot nekādi uzlabojumi, bet pēc kāda laika tiekot pieprasīti jauni dati, atskaites, paskaidrojumi citā griezumā, par citu laika periodu.
"Šāda rīcība ir mērķtiecīga destruktīva tirānija, kas izpaužas kā koncentrēšanās uz arvien jaunu kontroles paņēmienu ieviešanu, liekot lietā izdomu un priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas padomus, darbinieku šķirošana pēc subjektīviem kritērijiem, naidīga attieksme pret jebkuru, kas nepiekrīt Streļčenoka viedoklim vai lūdz paskaidrot, piemēram, viņa rīcību ar biroja finanšu līdzekļiem," rakstīts vēstulē.
Savu mērķu sasniegšanai Streļčenoks vēlējies izmantot biroja Iekšējās drošības nodaļu, kas atteicās pildīt prettiesiskus rīkojumus, tādēļ tikusi uzsākta vēršanās pret nodaļas darbiniekiem, neļaujot viņiem pildīt reglamentā noteiktās funkcijas, neiesaistot viņus disciplinārlietu izmeklēšanā un uzspiežot dienesta pārbaudēs rīkoties tikai viņam vēlamajā veidā. Sniedzot atskaites sabiedrībai regulāri divas reizes gadā, visas KNAB struktūrvienības reizi pusgadā sniedz detalizētas atskaites saskaņā ar birojā apstiprināto atskaišu formu, reizi ceturksnī aprēķina rezultatīvos rādītājus, kā arī sniedz nepieciešamo papildus informāciju par korupcijas izplatības tendencēm valstī pārskata periodā.
Birojā veikto darbu uzskaite pilnā mērā tiekot reģistrēti biroja lietvedības dokumentu sistēmā un slepenajā lietvedībā, kas abas esot Streļčenoka tiešā padotībā. Visu dokumentu aprite notiekot centralizēti caur priekšnieku. Biroja darbs ikdienā esot ļoti pārskatāms, jo ir salīdzinoši neliels darbinieku skaits, kas visi atrodas ģeogrāfiski vienā vietā, norādīts vēstulē.
Tiek uzsvērts, ka birokrātijas procedūru mazināšana ir izvirzīta kā viena no valdības prioritātēm. Ziņojumos tika skaidrota arī darbu izpildes uzraudzības sistēma korupcijas apkarošanas blokā un izteikts lūgums piešķirt papildus palīgdarbinieku, kas nodarbotos ar darbību reģistrāciju, ja iestādes vadītājs uzstāj uz detalizētākas uzskaites vešanu korupcijas apkarošanas blokā. Tomēr Streļčenoks regulāri atkārtoti turpinot pieprasīt sniegt jaunus sarakstus un datu apkopojumus. Gandrīz katru dienu viņš Strīķei pieprasot uzskaitīto darbību sarakstus, kuri daļēji esot paša Streļčenoka rīcībā, daļēji balstās uz varbūtību vai saistāmi ar ierobežota satura informācijas apšaubāmas nozīmes apkopojumu.
Streļčenoks arī vilcinoties ar neskaidro iekšējā normatīvā regulējuma problēmu atrisināšanu, divu gadu laikā neapstiprinot jau sen izstrādātos un viņam izskatīšanai iesniegtos dokumentu aprites noteikumus un aktualizētos Darba kārtības noteikumus, kas varētu viest skaidrību par daudziem šobrīd problemātiskiem jautājumiem.
Nodaļu vadītāji pauž viedokli, ka padoto uztvere par mērķiem var būt atšķirīga, bet, sastopoties ar Streļčenoka darbību divu gadu laikā, esot skaidri redzams, ka viņam ir vāja izpratne par to padoto darba specifiku, kas strādā ārpus interešu konflikta novēršanas likuma piemērošanas jomas.
Atbildot uz publiski uzdotajiem jautājumiem un būdams iepriekš sagatavots, viņš sniedz neatbilstoša satura informāciju. Piemēram, Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdē viņš, jautāts par Latvijas pienākumiem, pievienojoties OECD Pretkorupcijas konvencijai, aplami esot atbildējis, ka būs nepieciešams pilnveidot juridisko personu kriminālatbildību, kaut gan šis uzdevums paveikts jau šī gada sākumā un attiecīgie grozījumi stājušies spēkā jau aprīlī. Līdzīgu piemēru, kas liecina, ka viņš ir nekompetents specifiskajos profesionālajos jautājumos, neesot mazums, teikts vēstulē.
Tā vietā, lai konstruktīvi vienotos par kopīgu darbu un padarītu efektīvāku individuālo un kolektīvo ieguldījumu, lai sasniegtu kopīgos mērķus, notiekot destruktīvu darbību veikšana - Streļčenoks rīkojoties naidīgi, notiekot darbinieku publiska izsmiešana, panākumu noniecināšana, pazemošana, padarot tos par grēkāžiem. Tas esot veicinājis liela skaita darbinieku vēlmi pamest darbu birojā.
KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nav spējīgs pildīt pienākumus ne sadarbojoties ar visiem darbiniekiem, ne ar nevalstiskajām organizācijām, ne valsts iestādēm, ne plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, jo izvairās no komplicētu problēmu analīzes, iespējams, baidoties demonstrēt zināšanu trūkumu.
Šāda krīzes situācija esot ilgstošas Streļčenoka destruktīvas rīcības rezultāts, kas uzskatāmi bijis vērojams jau biroja amatpersonu darbības novērtējuma procesā.
Tomēr ilgstošā bezdarbība no to amatpersonu puses, kam ir vara pārtraukt šādas tiranizēšanas turpināšanos, draud sagraut pretkorupcijas sistēmas pamatus šajā valstī, tai skaitā Latvijas starptautisko reputāciju, uzsver KNAB nodaļu vadītāji.
Ievērojot minēto, KNAB nodaļu vadītāji aicina premjeru rīkoties nekavējoties un izveidot komisiju, lai izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.
Noteikumi paredz, ka komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai premjera sniegto informāciju, kas pamato iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.
Savukārt Streļčenoks ar KNAB galvenās speciālistes sabiedrisko attiecību un izglītošanas jautājumos Intas Šabohas starpniecību portālu "Delfi" informēja, ka pilnībā noraida pārmetumus un drīzumā sola sabiedrībai sniegt detalizētu un pārbaudāmu informāciju.
"Atsaucoties uz kārtējo publiski izplatīto nepatieso informāciju, kas pausta bez jebkāda faktoloģiskā pamatojuma, bet, kas satur subjektīvus pieņēmumus un izdomājumus, un klaji maldina sabiedrību, biroja priekšnieks informē, ka viņa ieskatā minētās darbības tiek veiktas, lai iespējami diskreditētu viņu kā valsts varas pārstāvi sabiedrības acīs un mazinātu uzticību viņa darbībai kopumā," uzsver Šaboha.
"Biroja priekšnieks šo jau ilglaicīgi izvērsto nomelnošanas kampaņu saista ar vēlmi, iespējams, ietekmēt viņu situācijā, kad viņš realizē kā iestādes vadītājs kontroles un uzraudzības funkcijas pār biroja amatpersonu darbības tiesiskumu, iespējams, cerot tādējādi destabilizēt Biroja vadītāja darbu un tādā veidā, iespējams, cerot izvairīties no atbildības pārkāpumu konstatācijas gadījumā," uzsvērts paziņojumā medijiem.
"Atsaucoties uz klajo izdomājumu, ka: "Streļčenoks vilcinās ar neskaidro iekšējā normatīvā regulējuma problēmu atrisināšanu, divu gadu laikā neapstiprinot jau sen izstrādātos un viņam izskatīšanai iesniegtos dokumentu aprites noteikumus un aktualizētos Darba kārtības noteikumus, kas varētu viest skaidrību par daudziem šobrīd problemātiskiem jautājumiem" Streļčenoks norāda, ka sabiedrībai acīmredzami ir sniegta nepatiesa informācija par biroja iekšējo normatīvo aktu izstrādes nepamatotu kavēšanu un informē, ka minētos normatīvos aktus jau pērnā gada sķumā uzdeva pilnveidot Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai, šobrīd jau atbrīvotajai no amata, uzdodot izstrādāt grozījumus kārtībā "Dokumentu izstrādāšanas un aprites kārtība", taču līdz šim brīdim šis darba uzdevums nav izpildīts," norādīts paziņojumā.
Arī grozījumus Biroja darba kārtības noteikumos jau pērnā gada janvārī Streļčenoks uzdevis sagatavot Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai, šobrīd jau no amata atbrīvotajai, uzdodot sagatavot un iesniegt grozījumus Biroja darba kārtības noteikumos, taču līdz šim brīdim šis darba uzdevums nav izpildīts.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā konflikts starp Streļčenoku un KNAB darbiniekiem uzņēmis jaunus apgriezienus. Streļčenoks ierosinājis divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Jutu Strīķi, bet 19.septembrī piemēroja disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata - biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei.
Pats Streļčenoks vairākkārt publiski plašsaziņas līdzekļiem norādījis, ka biroja iekšienē notiekošais ir uzskatāms par "it kā nesaskaņām" vai "mākslīgi veidotu konfliktu" un viņa mērķis nav atlaist darbiniekus.
Novembrī novērtēšana kā jebkurai amatpersonai paredzēta arī pašam Streļčenokam.
Premjers pirmdien paziņoja, ka konflikts KNAB ilgst jau samērā ilgi, taču "pieaugošas bažas" izraisa tas, ka KNAB darbinieki sāk šī konflikta dēļ pamest biroju. "Protams, šis jautājums būs atsevišķi jāvērtē. Es neizslēdzu arī tikšanos ar KNAB vadošajiem darbiniekiem, lai šos jautājumus pārrunātu," pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja premjers.
Dombrovskis sacīja, ka nepieciešamības gadījumā šo jautājumu varētu pārrunāt arī ar ģenerālprokuroru un citiem nozares pārstāvjiem. Politiķis uzsvēra, ka pārraudzības iespējas pār KNAB premjeram un valdībai ir tādas, kādas noteiktas likumā, un tās ir ļoti ierobežotas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
