Dombrovska trešajai valdībai aprit divi gadi  (32)

Otrais valdības vadības gads ir zīmīgs ar Latvijas mērķi iestāties eirozonā, lai no 2014.gada 1.janvāra ieviestu vienoto Eiropas Savienības (ES) valūtu eiro. Lai to paveiktu, Latvijai bija jāizpilda visi Māstrihtas kritēriji un jāsaņem uzaicinājums iestāties eirozonā, kas šovasar arī notika.

Tāpat šis valdības gads ieies vēsturē kā pirmais, kad budžets nākamajam periodam tiek plānots jaunajā - eiro - valūtā.
Šogad Latvija saņēmusi uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Pievienošanās šai organizācijai ir viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem. Tāpat premjeram šī gada laikā bija jācīnās par Latvijas interesēm ES daudzgadu budžetā, lai panāktu Latvijai un tās lauksaimniekiem labvēlīgus nosacījumus.

Tikmēr iekšpolitikā, neraugoties uz valdības akceptu nākamā gada budžeta likumprojektam, premjeram nācās sabalansēt ministriju, partiju viedokļus un vēlmes par nākamo gadu un tam pieejamo finansējumu. Jau iesniedzot priekšlikumus budžetam, tas draudēja pārvērsties par vēlmju sarakstu, jo ministrijām un valsts iestādēm iniciatīvu bija vairāk, nekā atļāva fiskālā telpa.

Jau strādājot pie konkrētā budžeta likumprojekta, raksturu sāka parādīt koalīcijas partneri, draudot neatbalstīt budžetu, ja netiks panākta vienošanās par tiem aktuāliem jautājumiem. Dumpinieka lomu uzņēmās nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, uzstājot uz aktīvāku demogrāfijas politikas īstenošanu un iebilstot pret uzturēšanās atļaujām ārvalstu investoriem. Tā rezultātā tikai ar opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības atbalstu budžetu izdevās nodot skatīšanai Saeimas komisijām.

Gada laikā vairākkārt notikušas arī izmaiņas valdības sastāvā - pavasarī demisionēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kura vietā nāca Vjačeslavs Dombrovskis (RP), ar kura darbību gan premjers īsti apmierināts nav. Martā nomainījās arī Satiksmes ministrijas vadība - līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis izvēlējās pamest valsts pārvaldi un viņa krēslā sēdās ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Nespējot saprasties ar nozari, pēc premjera lūguma amatu nācās pamest kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei (VL-TB/LNNK), bet pats par demisiju, kas gan notiks tikai decembrī, paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Šī gada laikā Valdis Dombrovskis kļuvis arī par ilglaicīgāko premjeru Latvijas vēsturē, valdību vadot jau vairāk nekā četrus gadus pēc kārtas - 30.augustā apritēja 1633 dienas, kopš viņš ir šajā amatā. Līdz šim rekordists bija Ivars Godmanis.

Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā Valdis Dombrovskis tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, otro reizi - 2010.gada 3.novembrī. Savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš tika apstiprināts 2011.gada 25.oktobrī.