Rīdziniekiem iecerētais biļešu atlaižu apjoms ir 'pārāk kliedzošs', uzskata finanšu ministrs  (86)

Rīgas dome nolēmusi, ka no nākamā gada Rīgā deklarētie iedzīvotāji par vienu braucienu sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt ārpus Rīgas deklarētajiem maksa par braucienu būs divreiz lielāka - 84 santīmi jeb 1,20 eiro. Patlaban biļete maksā 50 santīmus jeb 0,70 eiro. Arī par mēnešbiļetēm ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem būs jāmaksā vidēji gandrīz divas reizes vairāk nekā galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem.

"Par atlaidēm var runāt, bet to apjoms Rīgā ir pārāk kliedzošs. Var būt 10%, 20%, bet šāda atlaide..." biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja finanšu ministrs. Viņaprāt, ieviešot rīdziniekiem šīs atlaides, Rīgā nedeklarētajiem ir vērts braukt ar savu transportu, ar savu automašīnu, arī no citām pašvaldībām var organizēt autobusus uz Rīgu.

""Rīdzinieka kartes" jau var būt. Jautājums ir, vai pilsēta, pašvaldība var atļauties atsevišķas jomas tik būtiski sponsorēt," sprieda finanšu ministrs.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) skaidroja, ka ar šīm atlaidēm Rīgas pašvaldība nevēlas vērsties pret citu pašvaldību iedzīvotājiem vai citām pašvaldībām. "Ministru kabineta apstiprinātajā kārtībā esam aprēķinājuši, cik izmaksā viens brauciens, un meklējam ceļu, kā atrisināt jautājumu, kas maksā - vai nu valsts, vai citas pašvaldības," teica pašvaldības pārstāvis. Patlaban notiek sarunas ar citām pašvaldībām, ka tās varētu maksāt par saviem iedzīvotājiem, piemēram, Ogres mērs Edvīns Bartkevičs būtu gatavs izskatīt iespēju, ka Ogres pensionāri, trešās grupas invalīdi brauc Rīgā bez maksas un Ogre par šo pakalpojumu samaksā, iespējamo sadarbību klāstīja Ameriks. Viņš atzīmēja, ka Rīgā izveidotā sistēma ļauj katru braucienu reģistrēt un uzskaitīt.

Ameriks arī uzsvēra, ka paredzētā maksa par biļeti Rīgā nedeklarētajiem - 84 santīmi - ir viena brauciena ar Rīgas sabiedrisko transportu pašizmaksa. Pašvaldība atbilstoši likumiem ir tiesīga piešķirt atlaides, uzsvēra Rīgas domes pārstāvis.

Tam piekrita arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC). "Ja runājam par likumisko pusi, Rīgai - kā jebkurai citai pašvaldībai - ir visas pilnvaras un visas iespējas. Ja pašvaldība rūpējas par saviem iedzīvotājiem, tā var noteikt jebkādas atlaides tajās jomās, kur pašvaldība pilda autonomās funkcijas," sacīja Saeimas deputāts.

Savukārt Auces novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis (LZS) atzina, ka iedzīvotāji var justies diskriminēti, ja rīdziniekiem ir viena kārtība, bet pārējiem - cita. "Nodokļus maksājam visi visā valstī. Rīgā koncentrējas liela daļa valsts iestāžu, liela daļa veselības aprūpes iestāžu - arī Zilupes iedzīvotāja ir spiesta braukt uz galvaspilsētu, un iecerētā biļešu politika viņu ietekmēs, jo viņai nav privātas automašīnas. Var teikt, ka viņa iebrauks vienreiz gadā, bet tomēr viņa iebrauks," situāciju raksturoja Kaminskis.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) mudināja pašvaldības sadarboties.

"Sadarbības instrumenti ir ļoti daudzi un dažādi. Kāpēc pašvaldības "Rīgas satiksmē" nevar piedalīties kā akcionāri? Tas ir viens no piemēriem," rosināja Dolgopolovs. Kā citu sadarbības piemēru viņš minēja vairāku pašvaldību kopīgi izveidoto pašvaldības policiju.