To viņš šodien sacīja Latvijas Universitātē notiekošajā Satversmes preambulas projektam veltītajā konferencē "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā - ideja un iespējamais saturs".
Preambulai būtu vēlams panākt augstāku leģitimitāti, tāpēc lietderības apsvērumu dēļ deputātiem ir iespēja konstitūcijā noteikt jaunu tautas nobalsošanas iespēju, kas būtu paredzēta Satversmes preambulas pieņemšanai.
Alternatīva būtu pašvaldību obligāta iesaistīšana preambulas izveidē vai to subjektu loka paplašināšana, kuriem būtu tiesības iesniegt attiecīgus priekšlikumus par preambulas tekstu, skaidroja Kusiņš.
Viņš norādīja, ka vairākiem pašreizējā preambulas projekta tekstā minētajiem aspektiem Satversme neprasa tautas nobalsošanas rīkošanu. Taču šī situācija var mainīties, skatot preambulas projektu Saeimā kā Satversmes grozījumu projektu otrajā vai trešajā lasījumā.
Kā ziņots, Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.
Viens no preambulas projekta autoriem jurists Egils Levits žurnālā "Jurista Vārds", komentējot Satversmes preambulas projektu, skaidro, ka ar preambulu iecerēts uzsvērt, ka brīva Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, tāpēc preambulas sākumā ir atklāts vissvarīgākais, proti, kāpēc Latvija ir izveidota.
Apvienība "Saskaņas centrs" (SC) norādījusi, ka piedāvātais Satversmes preambulas projekts liecina, ka valdošā koalīcija plāno atteikties no pastāvošās valsts iekārtas, pārejot uz etniskas demokrātijas valsti.
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzinis, ka bez topošās Satversmes preambulas varētu arī iztikt, jo Latvijas tauta par strīdīgiem jautājumiem var lemt pati un papildu ierobežojumi nav nepieciešami.