Kuģim pietauvojoties, uz klāja nav daudz cilvēku. No klāja nokāpušie izskatās noguruši – ar iekritušām acīm un pabālām sejām. Daļa iet apskaut savus radiniekus un draugus, kas ieradušies sagaidīt tuviniekus ostā.
"Šūpoja pamatīgi, pāris reizes palika slikti, bet kopumā viss bija mierīgi," portālam "Delfi" stāsta Svetlana, kura bija devusies ceļojumā ar divām savām meitām.
Savukārt Edgars, kurš ceļojumā ar prāmi bija devies pirmo reizi, atklāja, ka "šī nudien nebija veiksmīgākā pirmā pieredze", taču kopumā uz klāja panika nebija jūtama. "Daudziem bija slikti, ārpus kajītēm nebija īpaši daudz cilvēku. Visvairāk satraukušies bija bērni un pieaugušie. Jauniešiem bija ballīte," stāstīja Edgars.
Annas mamma Gunta, kura pacietīgi gaidīja savu meitu uzgaidāmajā telpā, teica, ka bija ļoti uztraukusies, jo lasījusi ziņās briesmu stāstu par vētras 'apgriezieniem' Eiropā. "Sazvanīt meitu nebija iespējams, tāpēc satraucos vēl vairāk," klāstīja Gunta.
Tāpat apciemot Rīgu bija ieradušies vairākas grupiņas ārzemju studentu, kuri apmaiņas programmas ietvaros apceļo Eiropu.
"Mums bija jautri. Visu nakti vēmām, vēl joprojām jūtamies ne savā ādā. Kad atrodies uz kuģa jūras vidū un kuģi pamatīgi šūpo, tad visādas domas nāk prātā. Gribējām ballīti - dabūjām arī," smejas Lī, medicīnas students no Vācijas.
Daudzi pasažieri atzina, ka vētru pārciest palīdzējis arī alkohols.
Jau ziņots, ka Latvija aizvadītajā naktī piedzīvojusi spēcīgāko vētru pēdējos gados, glābēji saņēmuši sešas reizes vairāk izsaukumu, nekā parasti, bez elektrības atstāti 100 000 mājsaimniecību. Kurzemē vēja ātrums bija aptuveni tāds, kādu to prognozēja sinoptiķi, Ventspils apkaimē brāzmās sasniedzot 30-31 metru sekundē, bet pārējā Latvijā vējš plosījies stiprāk nekā gaidīts - valsts lielākajā daļā dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniedza 22-27 metrus sekundē.