Tautas vēlēts prezidents neatrisinās visas problēmas, uzskata eksperti  (57)

Saeimas deputāts Valdis Liepiņš (RP) pauda pārliecību, ka arī tautas vēlēta prezidenta gadījumā pastāvētu ažiotāža ap prezidenta izvēli un būtu risks, ka tas pārstāvētu šauras grupas intereses. Turklāt prezidenta ievēlēšana kļūtu dārgāka, jo ievēlēšana notiktu vairākās balsojuma kārtās.

Pēc viņa domām, būtu jāpilnveido pašreizējā kārtība. Viņš akcentēja, ka pirmais solis būtu Saeimai prezidentu vēlēt atklāti, kas novērstu gadījumus, ka sabiedrība un žurnālisti tiktu maldināti par to, kā parlamentārieši patiesībā nobalsojuši. Liepiņš sacīja, ka šādas izmaiņas būtu labi ieviest līdz nākamajām vēlēšanām. Viņaprāt, jāmaina arī prezidenta amatu kandidātu izvirzīšanas kārtība, kurai jānosaka stingri termiņi un jānodrošina prezidenta amata kandidātu publiskas debates.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesors Ringolds Balodis nepiekrita Liepiņa veltītajai kritikai, ka tikai tautas vēlēta prezidenta procedūra izmaksā dārgi, jo arī Saeimas ievēlēta prezidenta gadījumā naudai ir liela loma un pastāv ažiotāža. Balodis gan atzina, ka nevar pilnīgi droši teikt, ka tautas vēlēta prezidenta gadījumā būs labāk, bet viennozīmīgi būs citādāk.

Arī tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka tautas vēlēts prezidents nevar būt panaceja visām esošajām problēmām un pirms kardināli reformēt un atteikties no pašreizējās prezidenta ievēlēšanas kārtības, būtu jādomā par trūkumu novēršanu un tās pilnveidošanu. Viņš izteicās, ka varbūt nepieciešama sabiedrības aktīvāka iesaistīšanās politiķu dienaskārtības veidošanā un politiķu ieklausīšanās iedzīvotāju interesēs.

Politoloģe Ilga Kreituse norādīja, ka prezidenta amats ir kā tirgus prece politiskajā tirgū, bet, izvēloties Vairu Vīķi-Freibergu par prezidenti, politiķi pārrēķinājās, jo viņa ar savu personību pierādīja, ka prezidents ir patstāvīgi darboties spējīga persona. Arī nākamie prezidenti ir saglabājuši savu nostāju un darbojušies tautas interesēs.

Runājot par tautas vēlētu prezidentu, politoloģe norādīja, ka, mainot prezidenta ievēlēšanas kārtību, būtu jāpalielina prezidenta pilnvaras. Kā piemēru viņa minēja tiesības atlaist ministru, nevis tikai rosināt tā atlaišanu, ierobežotus termiņus, kurā prezidents nosauc Ministru prezidenta amata kandidātu un kurā parlamentam tas jāapstiprina. Tāpat, ja līdz šim prezidentam nav noteikti ierobežojumi premjera amata kandidāta izvirzīšanai, to vajadzētu noteikt.

Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars norādīja, ka sabiedrība varētu nesaprast, kādēļ jāievēl prezidents, ja tam nav iespēju rīkoties.

Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš, atsaucoties uz aptauju datiem, norādīja, ka sabiedrības vairākumam jau daudzus gadus ir tieksme pēc viena līdera jeb "stiprā rokas", kas varētu būt risinājums, lai uzlabotu pašreizējo situāciju. Viņš arī minēja, ka vilinājums pēc tautas vēlēta prezidenta varētu būt saistāms ar sabiedrības zemo uzticību Saeimai, valdībai un parlamentam. Kaktiņš arī iezīmēja, ka personībai ir ļoti nozīmīga loma.

Kā ziņots, otrdien notika diskusija "Tautas vēlēts prezidents - ieguvumi un riski", informēja diskusijas organizatori. "Diskusija par tautas vēlētu prezidentu nav jauna Latvijā, jau Latvijas Satversmes projekts, kas tapa valsts veidošanas sākumā, paredzēja tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu. Tā ir politiska izšķiršanās, vai Valsts prezidentu ievēl tauta vai tomēr to dara Saeimas deputāti. Demokrātiskās valstīs ir iespējams viens vai otrs variants - tā ir tikai tautas izšķiršanās, kā to labāk darīt mūsu valstī," atzīst diskusijas rīkotāji.