"Muzejdzelzceļš ir vēsturisks dzelzceļš, taču atšķirībā no tradicionālā dzelzceļa muzeja, kas ir pamatā statisks, tas ir dzīvs un dinamisks, pa to joprojām var izbraukt kā pa īstu dzelzceļu un iepazīt staciju ēkas, depo, infrastruktūru, ritošo sastāvu. Papildus muzejdzelzceļos tiek saglabātas arī unikālas restaurācijas un ekspluatācijas prasmes, tā nododot tās nākamajām paaudzēm," stāsta biedrības "Bānīša Draugu klubs" koordinatore Marina Deļikatnaja-Buša.
"Eksistē arī tūrisma dzelzceļi, piemēram, Šveices Alpos skaisto dabas skatu apskatei, taču atšķirībā no muzejdzelzceļiem tie tiek veidoti kā pašpelnošs bizness. Muzejdzelzceļi nav peļņu nesoši, taču tie ir svarīgi tieši no kultūrvēsturiskā viedokļa, tāpēc arī to uzturēšana nav lēta, taču, kā tagad atzīst daudzas pašvaldības, atjaunot jau kādreiz nojauktos dzelzceļus finansiāli gandrīz nav iespējams. Tāpēc, kamēr Latvijā vēl ir ko saglabāt, ir svarīgs valsts un sabiedrības atbalsts.
Šā gada nogalē tiek skatīti Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi Dzelzceļa likumā, ar kuriem plānots noteikt īpašu "vēsturiskā dzelzceļa statusu", pamatojoties uz kuru tiktu piešķirts stabils finansējums dzelzceļa mantojuma saglabāšanai un muzejdzelzceļa uzturēšanai. Finansējums plānots 0,25 procentu apmērā no visu dzelzceļa pārvadātāju veiktajiem infrastruktūras maksājumiem, kas faktiski būtu uzskatāms nevis par tiešu valsts atbalstu, bet gan par dzelzceļa nozares pārvadātāju solidāru atbalstu dzelzceļa mantojuma saglabāšanai nākotnes paaudzēm.
Jau kopš 2002. gada, kad pārvadājumus Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļā pārņēma dzelzceļa entuziastu un pašvaldību dibināta operatorkompānija SIA "Gulbenes-Alūksnes bānītis", šīs kompānijas pūles bija ne tikai nodrošināt regulārus pasažieru pārvadājumus saskaņā ar valsts pasūtījumu, bet arī pārvērst unikālo šaursliežu dzelzceļu par pilnvērtīgu muzejdzelzceļu.
Būtisku ieguldījumu muzejdzelzceļa idejas realizācijā sniedza gan operatorkompānijas vadītāji O. Lucāns un T. Altbergs, gan iesāktos darbus turpina pašreizējais vadītājs A. Kreislers, kā arī brīvprātīgie dzelzceļa entuziasti, it īpaši D. Bušs, A. Biedriņš. Savukārt muzejdzelzceļa veidošanu atbalsta un savas pūles velta gan "Latvijas Industriālā mantojuma fonds", gan dzelzceļa entuziastu dibinātā biedrība "Bānīša Draugu klubs", piesaistot dažādus ārējus finansējuma avotus atsevišķu projektu realizācijai.
Taču, lai nodrošinātu muzejdzelzceļa idejas veiksmīgu realizāciju un ilgmūžību, nepieciešams valsts atbalsts un stabils finansējums. Jau līdz šim būtiskas rūpes par Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu, to finansiāli atbalstot, ir izrādījusi VAS "Latvijas Dzelzceļš", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Cargo"."
Biedrība "Bānīša Draugu klubs" dibināta 2011. gada septembrī, patlaban tā vieno 20 dzelzceļa entuziastu, regulāri rīko brīvprātīgās talkas vēsturisko vērtību saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī meklē atbalstītājus un ziedotājus. Kopš 2012. gada aprīļa biedrībai piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, apliecinot tās veltījumu industriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!