"Muzejdzelzceļš ir vēsturisks dzelzceļš, taču atšķirībā no tradicionālā dzelzceļa muzeja, kas ir pamatā statisks, tas ir dzīvs un dinamisks, pa to joprojām var izbraukt kā pa īstu dzelzceļu un iepazīt staciju ēkas, depo, infrastruktūru, ritošo sastāvu. Papildus muzejdzelzceļos tiek saglabātas arī unikālas restaurācijas un ekspluatācijas prasmes, tā nododot tās nākamajām paaudzēm," stāsta biedrības "Bānīša Draugu klubs" koordinatore Marina Deļikatnaja-Buša.
"Eksistē arī tūrisma dzelzceļi, piemēram, Šveices Alpos skaisto dabas skatu apskatei, taču atšķirībā no muzejdzelzceļiem tie tiek veidoti kā pašpelnošs bizness. Muzejdzelzceļi nav peļņu nesoši, taču tie ir svarīgi tieši no kultūrvēsturiskā viedokļa, tāpēc arī to uzturēšana nav lēta, taču, kā tagad atzīst daudzas pašvaldības, atjaunot jau kādreiz nojauktos dzelzceļus finansiāli gandrīz nav iespējams. Tāpēc, kamēr Latvijā vēl ir ko saglabāt, ir svarīgs valsts un sabiedrības atbalsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!