"Manuprāt, piemineklim jāpaliek savā vietā. Vēl vairāk – jāuzliek par pienākumu Rīgas atslēgu turētājiem arvien to rūpīgi kopt un uzturēt nevainojamā kārtībā par nodokļu maksātāju naudu. Tikai šai ārēji pagalam nesaderīgajai figūru kopai jādod cits – atbilstošs nosaukums," norāda Sproģis.
Viņš skaidro, ka "patiesība taču redzama pat pa krietnu gabalu: tas ir okupācijas piemineklis". "Vienā pusē truli draudīgs spēks, kas visu risina ar šaujamieročiem, otrā – māte, kurai izrauts no rokām bērns. Nosaucot simbolu tam piedienīgā vārdā, uzreiz kļūst saprotams, kālab dzelzsbetona nāves stabs ar saviem 79 metriem gandrīz uz pusi pārspēj Brīvības pieminekļa staltumu – karātavu laukuma, kur sodīti vairāki nacistu spices vīri, augstākajam skatupunktam nemitīgi jāatgādina un jābiedē: no tā var ieraudzīt Sibīriju."