Skanot ovācijām, Ādažos izskanējusi pirmā 'Lāčplēša' koncertturnejas izrāde  (7)

Izrādes noslēgumā radošo trupu skatītāji godināja, pieceļoties kājās, sveicot ar ovācijām un aplausiem. Uz skatuves kāpa arī rokoperas teksta un mūzikas autori Māra Zālīte un Zigmars Liepiņš.

Pēc izrādes izveidojās rinda, lai iegūtu jauno mākslinieku autogrāfus. Visaktīvāk autogrāfu vākšanā iesaistījās pati jaunākā paaudze.

"Prieka un skumju asaras. Tas viss vienā dienā. Tā dzīvē bieži negadās. Šodien mēs atvadījāmies no Aivara Brīzes, un šovakar uz skatuves kāpa jauns Koknesis. Sākumā šaubījos, vai šodien šo darbu varēs uztaisīt, jo 1988. gadā bija skaidrs, kas ir labie, kas ļaunie, bet tagad mēs esam dažādi. Mēs braucam prom no dzimtenes, mums ir Rīga, tāda, kāda tā ir, un mums ir jaunie talanti. Kad jaunos dzirdēju mēģinājumā, uzreiz bija skaidrs, ka būs," pēc pirmizrādes atzina leģendārās rokoperas komponists Zigmars Liepiņš.

Jautāta par izjūtām pēc rokoperas "Lāčplēsis" jaunā iestudējuma, libreta autore Māra Zālīte atzina, ka katrai paaudzei vajag savu Lāčplēsi. "Jauniešiem pārmet, kā var ķerties klāt leģendai, ko izveidojām 1988. gadā. Mums toreiz pārmeta gan to, ka izmantojam Pumpura eposu, gan to, ka pārvēršam to rietumnieciskā un modernā rokoperā. Liela daļa rakstīja niknas vēstules un sūdzējās, ka nedrīkst ļaut Pumpura eposu diskreditēt ar rokmūziku. 25 gadi ir pagājuši, pienācis laiks mūsdienu jaunatnei, viņu Lāčplēsim," pārliecināta Māra Zālīte.

"Es biju droša, ka šo darbu var uztaisīt, bet man bija šaubas, vai šodien to skatītajam vajag. Laikā, kurā uzrakstīju libretu, šī rokopera bija kā sēkla uzartā un siltā zemē. Mūsdienu jauniešiem uzrunāt skatītāja sirdi ir daudz grūtāk, jo daudzi ir ļoti vīlušies un skeptiski – valstī, sabiedrībā, ideālos. Un daudzi nevēlas, lai ideāli un garīgās vērtības tiktu atgādinātas," teica Māra Zālīte.

"Lāčplēsis ir mūsu katra sirdsapziņa un atbildība. Tāpat kā nogrima Burtnieku pils, tāpat arī šodien var nogrimt mūsu garīgās vērtības un mantojums. Mēs ejam Eiropas Savienībā, pasaulē.. (..) Kurš tad būs tas Lāčplēsis, kurš uzcels Burtnieku pili un stāstīs tautas dziesmas mūsu bērniem? Tikai mēs paši," ir pārliecināta jauniestudējuma režisore Inese Mičule.

Galvenās lomas atveidotājs Daumants Kalniņš pēc pirmizrādes atzina, ka ir apslimis un vēl vakar juties tik slikti, ka nezinājis, vai varēs kāpt uz skatuves. "Ģenerālmēģinājums izgāzās," uzskata mūziķis. "Paldies augstākiem spēkiem, gudriem padomiem un "Lāčplēša" enerģijai, kas ļāva burtiski atgriezties," sacīja Daumants Kalniņš. Viņaprāt, vēl pirmajā cēlienā balss esot bijusi ciet, bet tikai otrajā tā atvērusies. "Lāčplēsim bija grūti un man arī," atzīst Daumants.

"Ja 80. gadu beigās izrāde vērsās pret kaut ko, tad tagad mūsu uzveduma mērķis ir vienot. Tieši tādēļ arī visu izrādes laiku mūsu uz skatuves ir tik daudz. Simboliski tā ir tauta, kuru Lāčplēsis vienmēr dzird," stāstīja Daumants Kalniņš.

"Uzvedums bija ļoti sirsnīgs, patiess un pamācošs. Paldies jums visiem par to," izrādes veidotājiem pateicās Ādažu novada domes jaunais mērs Māris Sprindžuks.

Izrāde pārsteidza ar muzikālo un aktierisko veikumu, jaunajiem talantiem, spožu horeogrāfiju Olgas Žitluhinas vadībā, moderniem un krāšņiem tērpiem. Galveno tēlu tērpus rotāja zari, kas skatītājam uzreiz lika domāt par saknēm – ne tikai šā uzveduma, bet arī tautas un tās gara saknēm.

Rokoperas "Lāčplēsis" jauniestudējums pulcējis vienā komandā dziedātājus, mūziķus, dejotājus un aktierus: Daumantu Kalniņu, Juri Jopi, Martu Kristianu Kalniņu, Miku Dukuru, Jāni Kurševu, Paulu Dukuri, Ievu Sutugovu, Jāni Skani, Ati Ieviņu, Juri Vizbuli, Elviju Bušu, Miku Abaroniņu, Ēriku Zepu, Ivo Grīsniņu-Grīsli, Jāni Ķirsi, Dāvidu Kalandiju, Annu Krauju-Čenu, Beāti Zviedri, Rūtu Dūdumu un citus.