Nacionālās apvienības Liepājas nodaļas vadītājs Mārtiņš Ceriņš norādīja, ka atbalsta politiskā spēka vadības lēmumu, jo nacionālajā apvienībā vienmēr bijusi strikta pozīcija, ka cilvēkam ir jāizšķiras starp piederību vienam vai otram [politiskajam] spēkam. Tās biedriem ir jābūt 100% lojāliem apvienībai.
Jēkabpils nodaļas vadītājs Jānis Zalaks norāda, ka pieņemtā lēmuma vērtēšana ir sarežģīta, taču nacionālās apvienības vadības līdzšinējā darbība liecina, ka nav pamata šaubām par tās rīcību. Atbalstu VL-TB/LNNK valdes lēmumam pauž arī Mālpils nodaļas vadītājs Jānis Mackuss un Rēzeknes nodaļas vadītājs Māris Igavens, kurš norāda, ka tas bija grūts, bet pozitīvs lēmums.
Zalaks apšauba izskanējušo informāciju, ka Bordāna atsaukšana varētu būt saistīta ar maksātnespējas administratoru interešu aizstāvēšanu, jo VL-TB/LNNK gatavojas virzīt tālāk Bordāna inicēto jautājumu par šīs jomas sakārtošanu.
Arī Igavens pieļauju iespēju, ka VL-TB/LNNK virzīs tālāk Bordāna iniciatīvu, līdz ar to aizdomām šajā jomā nebūtu pamata. Esot jāņem vērā, ka Bordāns sapratis, ka briest viņa atsaukšana, tāpēc maksātnespējas administratoru piesaukšana esot jāsaprot kā iepriekš sagatavota polemika. Arī Mackusam nav aizdomas, ka šīs divas lietas būtu saistāmas VL-TB/LNNK lēmuma pieņemšanā.
Vaicāti par to, kā vērtēt nacionālās apvienības uzstādījumus budžeta veidošanas gaitā, ko citi politiskie spēki dēvē par ultimātiem, nodaļu vadītāji skaidroja, ka dažkārt sarunā ar koalīcijas partneriem ir nepieciešama arī šāda pieeja. Ceriņš no savas puses pauda atbalstu nacionālās apvienības ieturētajai pozīcijai termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, jo par to piešķiršanu saņemtie līdzekļi ir jāiegulda latviešu uzņēmumos, ražošanā un zinātnes jomā.
Nacionālajai apvienībai ir arī būtiski uzstāt uz risinājumu rašanu demogrāfijas jomā, jo saskaņā ar zinātnieku atzinumiem valstī, kurā pamatnācija veido mazāk par 75% iedzīvotāju, tā ir apdraudēta, skaidroja Liepājas nodaļas vadītājs.
Aptaujātie nodaļu vadītāji norāda, ka komunikācija ar partijas vadību ir laba un notiek regulāra informācijas aprite.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK vērsusies pie premjera un informējusi par plāniem atbilstoši koalīcijas līgumam atsaukt tieslietu ministru Jāni Bordānu. Nacionālās apvienības partija "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) 1.novembra valdes sēdē pieņēmusi lēmumu izslēgt Bordānu no partijas.
VL-TB/LNNK lēmumam atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata varētu būt gaidāmi būtiski šķēršļi.
Ministrs var zaudēt amatu, ja viņš pats iesniedz demisijas rakstu. Tāpat ministra demisiju var pieprasīt Ministru prezidents vai arī desmit Saeimas deputāti, parakstot rosinājumu parlamenta sēdē izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu ministram.
Nacionālai apvienībai prasot atsaukt Bordānu, viņam pašam būtu jāpiekrīt to darīt vai arī Dombrovskim būtu formāli jāpieprasa viņa demisija. Tomēr pagaidām no publiski paustajiem komentāriem un arī kuluāru sarunām var secināt, ka Bordāns pagaidām neplāno iesniegt demisijas rakstu. Arī vairāki "Vienotības" politiķi pozitīvi vērtē tieslietu ministra darbu, līdz ar to premjers tuvākajā laikā varētu arī nepieprasīt Bordāna demisiju.
Kaut arī publiski izskanējis, ka šāds VL-TB/LNNK lēmums saistīts ar Bordāna pieteiktajām izmaiņām maksātnespējas procesu norisē, kuluāros arī izskan viedoklis, ka ministrs paziņojis par plānotājām reformām, lai viņa atsaukšana izskatītos pēc izrēķināšanās. Par iecerēm veikt izmaiņas maksātnespējas procesa jomā Bordāns izvēlējies paziņot pirmdien preses konferencē, jo par savu iespējamo atsaukšanu viņš ticis brīdināts jau pirms nedēļas, tādējādi lūdzot izdarīt izvēli saistībā ar darbību politiskajos spēkos.
TB/LNNK valde uzskata, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Ar Bordānu vairāku mēnešu garumā risinājušās sarunas par viņa turpmāko politisko darbību. Nacionālās apvienības pārstāvji vairākkārt uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā "Demokrātiskie patrioti", kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, nav normāla situācija.
Neoficiālā informācija liecina, ka par tieslietu ministra kandidātu varētu būt VL-TB/LNNK Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka. Viņa gan šo informāciju noliedza, norādot, ka "nekāda runa par amatiem nav notikusi".