Jaunie krievi Latvijā: kā maskavieši apdzīvo ‘attālu vasaras māju’  (455)

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, kopš 2010.gadā tika ieviesta iespēja to valstu pilsoņiem, kas nav ES, iegūt uzturēšanās atļauju pret investīcijām, līdz 2013.gada oktobrim Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījuši 5130 Krievijas pilsoņi. Daudz mazāk pieteikumu ir no Ukrainas pilsoņiem (462), Ķīnas (412) un Kazahstānas pilsoņiem (301). Visbiežāk (76% gadījumu) pamats uzturēšanās atļaujas iegūšanai ir nekustamā īpašuma iegāde. 

Vēl nesen Krievijas pilsoņi, kuri izvēlējušies Latviju par savu „rezerves lidostu", iegādājoties vasaras māju vai pat arī māju pastāvīgai dzīvošanai, jutās komfortabli. Diskusijas par nepieciešamību atcelt vai ierobežot uzturēšanas atļauju izsniegšanu lika viņiem aizdomāties par iespējamu dislokācijas vietas maiņu.   

Portāls „Delfi" un Krievijas portāls „Lenta.ru" tikās ar Krievijas pilsoņiem, kuri dažādos laikos dažādu iemeslu dēļ pārcēlušies uz Latviju, un skaidroja, kāpēc viņi pametuši dzimteni, kā izvēlējušies jaunu mājvietu, kā veidojas viņu jaunā dzīve Latvijā, cik lielā mērā integrējušies Latvijas sabiedrībā, ko viņi domā par politiskajiem procesiem Latvijā, vai izveidoja jaunu diasporu un kādas ir viņu attiecības ar vietējiem krieviem.

Aleksandrs Gafins: Es negribēju Maskavā 'līst cilpā'!

Veiksmīgais Stinga, Pola Makartnija, Tīnas Tērneres un citu pasaules zvaigžņu koncertu rīkotājs, bijušais Krievijas bankas „Alfa bank" direktoru padomes loceklis un reklāmas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Aleksandrs Gafins savu karjeru Maskavā pēkšņi pārtrauca 2009.gadā. Tas notika drīz pēc viņa paziņojuma, ka bankas prezidents Peters Avens krīzes laikā varētu uzņemties Latvijas valdības vadību. Drīz vien Gafins ar sievu pārcēlās uz Jūrmalu, kur uzņēmējs pirms sešiem gadiem, izmantojot izdevību, iegādājās dzīvokli.

„Es pats vairs nevēlējos turpināt kaut ko Maskavā!" apgalvo Gafins. „Es tur nopelnīju pietiekamu kapitālu, kļuvu par turīgu cilvēku. Es tur redzēju daudz cilvēku, kuri raušas augšup pa finanšu piramīdu, kļūstot par naudas un biznesa vergiem. Viņi neredz ģimeni, viņiem nav iespēju normāli atpūsties, ceļot. Dzīve Maskavā atņem daudz spēku un veselības. Ceļš uz darbu un no darba vien izsvītro no dzīves četras stundas. Es nolēmu tālāk nelīst šajā cilpā."

Gafins atzina, ka Krievijā viņu varētu interesēt politika, taču pašreizējais valsts vadīšanas vektors viņam „ne īpaši patīk". „Internetā Krievijas ziņās - vienas katastrofas, problēmas, deputātu „izgājieni"... Mani tas kaitina. Man šodien nav sajūtas, ka es pametu valsti, kuru mīlu."

Krievijas pilsoņi 'atjauno Latvijas resursus'

Aleksandrs Gafins Krievijā atstājis tikai biznesu, kas ir stabils ienākumu avots, un dažus nekustamos īpašumus. Viņš Maskavu apciemo, ja nepieciešams, bet lielāko laika daļu pavada Latvijā. Draugi uzaicināja viņu strādāt „Rietumu bankā", ar kuras atbalstu uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvuši aptuveni 2500 Krievijas pilsoņi. 

Gafins ir pārliecināts, ka šī programma ļauj Latvijai atsvērt resursu aizplūšanu - gan finanšu, gan cilvēkresursu. „Šovasar es izbraucu pa Latvijas mazpilsētām - redzēju tur mirušus reģionus." Viņa vārdus apliecina arī cipari - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gadā aptuveni 25 200 Latvijas iedzīvotāji pārcēlušies uz citām valstīm. Tai pat laikā Latvijā ieceļojuši 13 300 cilvēki, no kuriem 22,6% ir Krievijas pilsoņi. 

Uz Latviju pārcēlās arī 35 gadus vecais Gafina dēls Dmitrijs, kuram ir IT nozares bizness, kas darbojas visā pasaulē. Viņš mācījās un ilgu laiku dzīvoja Londonā, bet pēc meitas piedzimšanas nolēma, ka ģimenei būtu labāka dzīve Latvijā. „Slaloms ar bērnu ratiņiem starp automašīnu riteņiem stipri atšķiras no pastaigām gar jūru. Šeit ir mierīgi, nekas nesprāgst, laba ekoloģija, un tik gardus produktus ne katrā Eiropas valstī atradīsi." Ar Latviju tagad saistīts arī viens no Dmitrija Gafina biznesa projektiem. 

Balti kauli, augstākā kasta

„Jebkura pasaules valsts sapņotu par tādiem krieviem, kas „sabraukuši uz Latviju". Izņemot naudu, viņi neko citu šeit neatved," pārliecināts Gafins. „Glamūra krievi no anekdotēm, kriminālajām aprindām tuvi cilvēki un autoritātes dod priekšroku Montekarlo. Naftas - gāzes ģenerāļiem vai oligarhiem šeit nav ko darīt - šeit nav publikas, kuras priekšā izšķiest naudu. Šeit atbrauc turīgi cilvēki no radošās inteliģences - aktieri, literāti, mākslinieki, interneta darboņi.. Īsāk sakot, balti kauli, augstākā kasta. Viņiem vēl turklāt izziņa jāiesniedz, ka nebija sodīti," klāsta Gafins.

„Ziniet, kādu galveno jautājumu uzdod Krievijas iedzīvotāji, pirms pārvest uz Latviju savu ģimeni? A tur laba skola ir? Laba ir tāda, pēc kuras var iestāties Oksfordā vai Kembridžā.  Pagaidām gan šeit ir tikai viena starptautiskajā līmenī sertificēta skola - amerikāņu skola Jūrmalā. Un tā ir pārpildīta. [Izglītība „International School of Latvia" izmaksā aptuveni 12 400 - 14 700 eiro gadā]. Pirmsskolas vecuma bērniem šeit ir labi, bet pēc tam - strupceļš.. Tāpēc daudzas ģimenes ir spiestas šeit dzīvot tikai skolu brīvlaikos - trīs četrus mēnešus gadā," stāsta Gafins. 

Rūķīšu bailes

Gafins neslēpj nožēlu par uzturēšanās atļauju programmas ierobežošanu. „Man uzreiz sāka zvanīt gan tie, kas jau šeit, gan tie, kas tikai plānoja, -  „vai ir vērts braukt". Krievijas cilvēks šādā ziņā ir bailīgs - viņu ne vienu reiz vien apkrāpuši, mainījuši viņam spēles noteikumus, „deva atpakaļgaitā" likumus. Ja šodien uzturēšanās atļaujas vēl dod, bet rīt varētu nedot - tas ir slikts signāls."

„Latvijā ir tik daudz tukšas, pamestas zemes - ņem un cel nedārgus kotedžu ciematus. Kā jums šķiet, vai šī saujiņa, pieci tūkstoši Krievijas iedzīvotāju varētu ietekmēt politisko situāciju? Nu bet, ja kādam vajadzētu šeit par naudu iegūt politisko ietekmi, to nemaz nav tik grūti izdarīt! Un tamdēļ nemaz nav uz šejieni jābrauc," Nacionālās apvienības bažas komentē Gafins. „Šādas bailes būtu saprotamas rūķīšiem, nevis valstsvīriem. 

Gafins nesaprot, kāpēc valstī, kurā tiek deklarēta tolerance, pret krieviem ir īpaša attieksme: „Kāpēc par okupantiem uzskata pat kādreiz šeit iebraukušo cilvēku mazbērnus?! Jo situācija taču sen ir mainījusies. Mēs neesam parakstījuši Molotova - Ribentropa paktu, neievedām karaspēku. Es pat armijā neesmu dienējis! Padomju varu un komunistisko partiju, kuras tik ilgus gadus mocīja Krieviju, es neieredzu ne mazāk par nacionālistiem. Es atzīstu okupāciju, piekritu, ka PSRS nekaunīgi sadalīja Eiropu ar Hitleru, pēc tam bija „tīrīšanas" pēc politiskajiem motīviem.. No otras puses, ar šādam „tīrīšanām" nodarbojās arī aktīvisti-nacionālisti. Ja sāks rakņāties vēsturē - tik daudz visa kā uzpeldēs! Kāpēc tas nemitīgi jādara?"

Gafins atzīstas, ka nejūtas Latvijā kā ārzemnieks, pateicoties krievvalodīgajai videi. Viņš uztur attiecības arī ar latviešu inteliģenci, un katru reizi brīnās, cik savrupi dzīvo abas kopienas.  Viņš netic prognozēm, ka kaut kad nākotnē Latvijas krievi kļūs par latviešiem. „Nestādos priekšā, ka visus var pataisīt par latviešiem. Bija laiki, kad Bulgārijā visiem turkiem, rumāņiem čigāniem atņēma vecās pases un izsniedza jaunas, kurās bija rakstīts, ka viņi ir bulgāri. Taču cilvēku psiholoģijā, pašapziņā nekas nav mainījies," saka Gafins. Taču nepilsoņu statusu Gafins uzskata par pamatotu: „Lietuvā, kur pilsonību iedeva visiem, krievi bija izteiktā mazākumā. Ja Latvijā visi kļūtu par pilsoņiem, tas izraisītu zināmas politiskas problēmas un grūtības. Te es esmu latviešu pusē - pretējā gadījumā viņi nevarētu saglabāt savu identitāti." 

Tai pat laikā, 9.maiju Gafins uzskata par „lieliem fašisma sakāves svētkiem", bet leģionāru dienas, 16.marta pasākumus pie Brīvības pieminekļa - par nepieļaujamiem. „Cilvēce pārvilkusi fašismam pāri lielu treknu krustu. Un visiem spriedelējumiem, ka kādam nebija alternatīvas, ka viņi cīnījās par dzimteni - tiem nav jēgas. Tas ir vienkārši jāaizliedz.  Katrs individuāli var atnākt, nolikt ziedus... Taču nedrīkst to pārvērst par valsts svētkiem ar deputātu un politiķu dalību. Kāpēc kaitināt sabiedrību? Lai gan, tas pats ir arī Krievijā - svastika, tadžiku piekaušana..."

Uzņēmējs ir iemācījies dažas sadzīves frāzes latviešu valodā un ir gatavs ķerties pie valsts valodas apguves pamatīgāk, taču pagaidām tam neesot laika. „Uzskatu, ka, dzīvojot valstī, cilvēkiem ir jāzina valoda, kultūra, tradīcijas.. Savu mazmeitu es labprāt sūtīšu uz latviešu bērnudārzu - tur viņai būs viegli iemācīties valodu." Pretendēt uz Latvijas pilsonību Gafins gan negrasās, lai gan uzskata, ka būtu labi, ja to varētu nopelnīt ar savu attieksmi pret valsti. „Ja tu esi atvedis šeit investīcijas, vairākus gadus esi nodzīvojis ar termiņuzturēšanās atļauju, ja tev nebūtu nekādu pārmetumu, minimāli zinātu valodu... Kāpēc gan ne?"

Latvija  - maskavieša attāla vasaras māja

Gafins apgalvo, ka savrupa krievu kopiena, kā, piemēram, Braitonbīča Amerikā, Latvijā neizveidojās. „Visi dzīvo šeit kā mietpilsoņi, katrs pats par sevi. Vietējie politiskie procesi viņus maz interesē." Ciešāki sakari Krievijas pilsoņiem ir sociālajos tīklos. Gafins izveidojis „Facebook" lapu „Jūrmalas draugu klubs", kurā pašlaik vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku sazinās, dalās ar iespaidiem, risina problēmas. Lapas lietotāji ir tie, kas jau pārcēlušies uz Latviju, un tie, kas vēl tikai plāno to darīt. 

Pēc Gafina teiktā, koncentrētā veidā Krievijas pilsoņu Latvijas diasporu var redzēt vasarā Dzintaru koncertzālē - „Jaunajā vilnī", humoristu koncertos, „Comedy club" un tamlīdzīgos.   „Lielākā daļa pavada šeit trīs mēnešus, viņiem Latvija ir kā no Maskavas nedaudz attālāka vasaras māja. Ziemā šeit dzīvot nav īpaši komfortabli - ir arī siltākas vietas. Lai gan ir arī izņēmumi. Te nesen viena Krievijas pilsone pēc mana ieteikuma nopirkusi dzīvokli Vecrīgā, pēc tam viņa teica paldies: „Mums ir tik laba kāpņutelpa, mēs sadraudzējāmies ar kaimiņiem - latviešiem un vispār vairs negribam braukt projām!"