„Es domāju, ka grozīt Satversmi vai likt kādu preambulu ir ļoti nopietna lieta, un es gribētu dzirdēt pārliecinošus argumentus, kāpēc tas ir nepieciešams. Es gribētu, lai mani pārliecinātu. Grozīt Satversmi nevajadzētu tāpat vien. Tur ir jābūt ļoti pamatīgai argumentācijai," sacīja Muižnieks.
„Man ir neskaidrības par dažiem terminiem, kas ir preambulā un kas izraisa daudz jautājumu. Piemēram, jēdziens „valsts nācija". Es nezinu, kas ir „valsts nācija". Es strādāju EP pusotru gadu, man ir doktora grāds politikas zinātnē... Es zinu, ko nozīmē „valsts nācija" 19.gadsimta Vācijā, bet es nezinu, ko tas nozīmē 21.gadsimta Eiropā," intervijā sacījis Muižnieks.
„Padomē ir Venēcijas komisija, kas ļoti bieži sniedz neatkarīgu, objektīvu konstitucionālu analīzi. Es uzskatu, ka šāda ekspertīze būtu ļoti lietderīga un palīdzētu depolitizēt tās diskusijas, kas šobrīd ir Latvijā. Tās ir zāles pret politizāciju," komentējis Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.
Kā ziņots, jūnijā valdošās koalīcijas politiķi vienojās veidot darba grupu un vēlāk arī Saeimas apakškomisiju, lai strādātu pie jautājuma par Satversmes preambulu.
Pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols, "4.maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā sacīja Levits.
Preambula padarītu redzamu konstitūcijas kodolu, bet tā to neradītu, jo Satversmes kodols pastāv arī tagad, kad tas nav tieši uzrakstīts, uzsvēra Levits.
Preambulā iespējams norādīt, ka Latvija ir Latvijas tautas valsts, kas ietvertu arī mazākumtautības. Jāmin, ka valsts uzdevums ir veicināt savu cilvēku labklājību un ka Latvija ir demokrātiska, sociāli atbildīga, nacionāla un tiesiska valsts, jūnijā sacīja Levits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
