Visiem pašvaldību domju deputātiem obligāts valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms ir augstākajā līmenī, savā spriedumā atzinusi Satversmes tiesa ( ST).
ST lietu ierosināja pēc kādreizējo pašvaldību deputātu Nataļjas Čehovas un Valērija Kravcova konstitucionālās sūdzības, kuri bija apstrīdējuši normu, kas nosaka, ka pašvaldību domju deputātiem obligāts valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms ir C līmeņa 1. pakāpe. Sūdzības autori norādīja, ka tas nesamērīgi ierobežojot viņu iespējas pildīt pašvaldības domes deputāta amata pienākumus. Tā izvirzot prasības, kādas viņiem nebija noteiktas, kandidējot 2009. gada pašvaldību vēlēšanās.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajai normai nav leģitīma mērķa. Pašvaldības deputāts varot strādāt ar vēlētāju iesniegtajām prasībām vai ar viņiem sazināties, izmantojot tulka, konsultanta vai literārā redaktora palīdzību, liecina ST mājas lapā publicētā informācija.
Tā kā Ministru kabinets apstrīdēto normu esot izdevis bez likumdevēja pilnvarojuma, tā neatbilstot arī Valsts valodas likumam, kas paredzot prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem, ST norādīja sūdzības autori.
Apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem atkarībā no valodas, kādā viņi ieguvuši izglītību. Proti, noteiktas personu grupas esot atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. pantā ietvertajam diskriminācijas aizliegumam, un ierobežojot Satversmes 101. pantā noteiktās tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbā.
ST apstrīdētās normas atzina par atbilstošām Satversmei.
ST spriedumā secināja, ka Valsts valodas likuma 6. panta pirmajā daļā lietotais jēdziens "darbinieks" aptver arī pašvaldību domju deputātus, un apstrīdētais regulējums atbilst Valsts valodas likumam, kas nosaka, ka valsts un pašvaldības iestādes darbiniekiem jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Tāpat ST atzina, ka apstrīdētā norma noteic pienākumu prast un lietot valsts valodu augstākajā pakāpē visām personām, kas ieņem pašvaldības domes deputāta amatu.
Tā nenošķir atsevišķā grupā tādus deputātus, kuri būtu atbrīvoti no pienākuma prast un lietot valsts valodu noteiktā līmenī un pakāpē. Līdz ar to apstrīdētā norma paredz tikai vienu personu grupu - visus pašvaldību domju deputātus, un tiem noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu un prasmju apjomu ir vienādas. Apstrīdētā norma nerada atšķirīgu attieksmi pret pašvaldību domju deputātiem.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
